Sadursmēs Kijevā viens bojāgājušais un 100 ievainoto

Vismaz viens cilvēks gājis bojā un aptuveni 100 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki ievainoti granātas sprādzienā un sadursmēs pie Ukrainas parlamenta ēkas Kijevā.

 

Protestus izraisījis pirmdien, 31.augustā, parlamentā notikušais balsojums par izmaiņām konstitūcijā, kuras paredzēja noteikt īpašu pārvaldes statusu atsevišķām pilsētām valsts austrumos. Par spīti protestiem izmaiņas konstitūcijā pirmajā lasījumā ir pieņemtas.  

Jau no paša rīta pie Ukrainas parlamenta ēkas sāka pulcēties simtiem radikāli noskaņotu protestētāju, pieprasot nepieņemt izmaiņas konstitūcijā. Lielākā daļa no protestētājiem atbalstījuši labējo partiju „Brīvība” un Radikālo partiju.  

Ukraiņu mediji konstatējuši, ka daudziem no akcijas dalībniekiem izdalīti krekli ar oligarha Igora Kolomoiska partijas „UKROP” simboliku, bet par dalību mītiņā maksātas 50 grivnas.

Parlamenta ēku no protestētājiem aizsargāja policijas vienības un Nacionālās gvardes karavīri, taču pēcpusdienā starp tiem izcēlās sadursmes, tika mestas dūmu granātas un pielietota asaru gāze, bet vienā brīdī parlamenta ēkas virzienā tika raidīta arī kaujas granāta. Tās sprādzienā ievainojumus guvuši aptuveni 100  tiesībsargājošo iestāžu kareivji, no kuriem aptuveni desmit ievietoti slimnīcā smagā stāvoklī.

Vēlāk kļuva zināms, ka viens 25 gadus vecs Nacionālās gvardes karavīrs ir gājis bojā. Sākotnēji tika ziņots, ka viņš dzīvību zaudējis no šāviena sirdī, bet vēlāk tika apstiprināts, ka nāvi izraisījusi granātas šķemba.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs pēc šīm sadursmēm paziņoja, ka granātu metušais provokators un vēl aptuveni 30  cilvēki ir aizturēti.

Vainu par notikušo Avakovs galvenokārt uzvēlis radikālās partijas „Brīvība” un pagājušā gada Maidana protesta akciju līderim Oļegam Tjagņibokam, kurš pats arī piedalījās sadursmēs. Pēc Avakova vārdiem, nekādi politiskie mērķi neattaisno pie Radas notikušo.

Incidents pie parlamenta noticis laikā, kad Augstākā Rada gatavojās balsot par izmaiņām konstitūcijā, tostarp par varas decentralizāciju un īpašā statusa noteikšanu atsevišķām pilsētām valsts austrumos. Vēl pirms sēdes parlamenta darbu bloķēja Radikālās partijas deputāti, kas gaidāmo balsojumu nosauca par pretkonstitucionālu sacelšanos.

Deputātu neapmierinātību izraisījušais strīdīgais likumprojekts paredz, ka vara tiek nodota vietējām kopienām, kuras pašas iekasē nodokļus un sadala budžetu. Apgabalu un rajonu administrācijas tiktu likvidētas, savukārt valsts šajās apdzīvotajās vietās darbosies kā prefekts.

Lai arī prezidents Petro Porošenko iepriekš bija paziņojis, ka šīs izmaiņas konstitūcijā neparedz īpašo statusu Donbasa reģionam, daudzi deputāti tomēr ir citās domās. Tā, piemēram, opozīcijā esošā reģionālā partija uzskata, ka īpašais statuss jaunajā likumā tiktu nomaskēts ar citiem vārdiem.

Arī partijas „Batkivščina'' līdere Jūlija Timošenko aicināja savas partijas biedrus balsot pret, jo pret šiem labojumiem iebilstot arī Krievija un tas tikai nozīmējot, ka tā faktiski izmaiņas atbalstot. Timošenko arī paudusi pārliecību, ka ģeopolitiskajos kuluāros ar Krieviju jau ir panākta vienošanās par šādas konstitūcijas pieņemšanu un Ukraina tiek piespiesta šādas izmaiņas pieņemt.

Savukārt Petro Porošenko bloka līderis Jurijs Lucenko norādījis, ka pašreizējā konstitūcija valstij rada daudz lielākus draudus nekā piedāvātās izmaiņas, atgādinot, ka varas decentralizācija ir pienākums, ko Minskas vienošanos ietvaros ir apņēmusies ievērot Ukraina. Pēc viņa vārdiem, Minskas vienošanos neievērošana nozīmēs rietumvalstu atbalsta zaudēšanu.

Par spīti protestiem sēžu zālē un uz ielas, izmaiņas konstitūcijā atbalstīja 256 parlamenta deputāti.

Jau ziņots, ka  par spīti februārī Minskā panāktajiem punktiem par uguns pārtraukšanu un mierīgu Austrumukrainas konflikta risinājumu ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes turpinās.  

Konflikts sākās pērn pavasarī, kad Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt