Jau trīspadsmito dienu pēc kārtas, spītējot aukstajam laikam, Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes centrā turpinās protesta akcijas pret premjerministra Sorina Grindeanu valdību. Lai arī svētdien, 12.februārī, pie valdības ēkas bija ieradies mazāks skaits protestētāju, nekā nedēļu iepriekš, organizatori lēš, ka mītiņā piedalījušies vismaz 50 tūkstoši cilvēku. Par svētdienas protesta akcijas kulmināciju kļuva brīdis, kad atnākušie cilvēki iededza lukturīšus un mobilos telefonus, izgaismojot zilas, dzeltenas un sarkanas papīra lapas, tādējādi izveidojot milzīgu Rumānijas valsts karogu.
Protestu dalībnieki joprojām pieprasa valdības atkāpšanos, kā arī pieprasa pielikt galu korupcijai. Iedzīvotāju neapmierinātība turpinās par spīti valdības lēmumam atteikties no pretrunīgi vērtētā likumprojekta, kas paredzēja kriminālatbildību piemērot tikai korupcijas gadījumos, kuros iesaistītā naudas summa pārsniedz 44 tūkstošus eiro. Reaģējot uz iedzīvotāju neapmierinātību, līdz šim no amata ir atkāpies tikai Runāmijas tieslietu ministrs Florins Jordake, taču protestētāji uzskata, ka ar šo demisiju ir par maz un amati ir jāpamet visiem valdības pārstāvjiem, izsludinot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Kā prognozē Rumānijas politikas vērotāji un mediji, Sorina Grindeanu valdības atkāpšanās gan ir maz ticama. Tas tāpēc, ka pagājušajā nedēļā valdība jau izturēja neuzticības balsojumu un stabils vairākums parlamentā garantē valdībai visai stabilas pozīcijas.
Taču, kā ziņo interneta izdevums „Romania-insider”, protestu laikā bez korupcijas ir sācis aktualizēties vēl kāds sabiedrībai aktuāls jautājums. Proti, nepieciešamības valstij piesaistīt ārvalstu investīcijas un multinacionālas kompānijas. Savā priekšvēlēšanu kampaņā pašlaik pie varas esošie sociāldemokrāti un Liberāļu un demokrātu alianse norādīja, ka lielie ārvalstu uzņēmumi savāc no Rumānijas peļņu un maksā rumāņiem zemas algas, tāpēc ārvalstu kapitāla piesaistīšana nemaz neesot tik vēlama. Šis jautājums aktualizējies arī pret valdību vērsto protestu laikā, jo vairāki valdības un koalīcijas pārstāvji uzsvēruši, ka protesta akcijas ir apmaksājušas tieši daudznacionālās kompānijas.
Rumānijas uzņēmējus apvienojošā organizācija „Rumānijas biznesa līderi” gan uzskata, ka šādām ārvalstu kompānijām ir jāpateicas par Rumānijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un vietējo strādnieku iemaņu celšanu.
Šis jautājums ir īpaši aktuāls laikā, kad kļuvis zināms, ka Bulgārijā un Rumānijā joprojām ir zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā. Lai arī gandrīz 10 gadu laikā minimālā alga ir dubultojusies, šī gada sākumā tā joprojām bija tikai 275 eiro. No 1.februāra minimālā alga gan ir pacelta līdz 320 eiro.
Sagaidāms, ka pirmdien, 13.februārī, ar Rumānijas augstāko tiesnešu padomi, vadošajiem prokuroriem un citiem tieslietu sistēmas līderiem tiksies pagaidu tieslietu ministre Ana Birchala, lai spriestu par to, kādas tieši izmaiņas krimināllikumā tomēr būtu ieviešamas. Ministre solījusi no cīņas pret korupciju neatteikties, aicinot diskusijās iesaistīties arī sabiedrības pārstāvjus, žurnālistus un nevalstiskās organizācijas.
Eksperti: Latvija nav salīdzināma ar Rumāniju korupcijas apmēros
Rumānija ir otrā nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, un cilvēki nejūtas apmierināti. Korupcija ir iemesls, kāpēc valsts neattīstās, Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” skaidroja Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns. Latvija nav salīdzināma ar Rumāniju korupcijas apmēros, uzsvēra pētnieks.
Protestiem paredzami divi iznākumi – vai nu valdības krišana un jaunas valdības veidošana ar neatkarīgu premjeru galvgalī, vai arī valdība nekritīs, jo tā ir nesen ievēlēta un leģitīmi pilda savus pienākumus, prognozēja Andžāns.
Savukārt Vidzemes Augstskolas pasniedzējs Jānis Kapustāns skaidroja, ka Rumānija pašlaik ir atgriezusies izejas sākotnējā punktā, kad valdība gribēja pieņemt dekrētu. Lai arī dekrēts ir atcelts, fundamentāli lielas pārmaiņas nav notikušas.
Rumānija daudzo problēmu dēļ ES tika uzņemta trīs gadus vēlāk nekā Latvija. Rietumu spiediena dēļ Rumānijā izveidoja Nacionālo Pretkorpucijas direktorātu, Latvijā mēs to dēvējam par Korupcijas novēršanas un apkarošas biroju (KNAB). Pretkorupcijas direktorātam ar spēcīgas pilnvaras, kas nepatīk vadošajiem politiķiem. Rumānijā notiek cīņa pret korupcijas dienestu un valdības pārstāvjiem, jo daudzi politiķi ir cietēji un viņi vēlas ierobežot pretkorupciajs dienesta pilnvaras, skaidroja Kapustāns.
Ja protesti izčākstēs, tad valsts „muļļāšanās” turpināsies kā iepriekšējos gados, piebilda Kapustāns.
