Rompejs publiski vaļsirdīgi atzinis, ka vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās, visticamāk, būs zema, jo cilvēki tāpat apzinās, ka nenoteiks, kurš būs komisijas vadītājs.
„Atšķirība starp Eiropa Parlamentu un tiem, kas patiesībā izlemj, kurš būs Eiropas Komisijas prezidents, vēlētājiem ir skaidra,” tā vaļsirdīgi izteicies Eiropas Savienības Padomes prezidents Hermans van Rompejs, līdz ar to metot akmeni jaunās kārtības dārziņā, kad Eiropas Komisijas vadītāja kandidātu pirmo reizi vēsturē izvirza Eiropas Parlamentā pārstāvētās lielākās politiskās partijas, un no rezultātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās arī top skaidrs, kurš no kandidātiem ieņem Eiropas Komisijas prezidenta posteni.
Asi uz Rompeja izteikumiem reaģējuši gan paši izvirzītie kandidāti, īpaši Eiropas Tautas partijas kandidāts Žans Klods Junkers, kā arī sociālistu nominētais pašreizējais Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs, sakot, ka vecie laiki noteikti ir beigušies, kad par to, kas vadīs Eiropas Komisiju, vienojās šaurā lokā un aiz slēgtām durvīm.
Sašutuši par Eiropas Savienības Padomes prezidenta sacīto ir arī vairāki Eiropas Parlamenta deputāti, arī līdzšinējais sociālistu grupas līderis Hanness Svoboda, kurš dzirdēto nosaucis par skandālu.
Tiesa gan, Briseles gaiteņos nerimst arī runas, ka visi pašreizējie kandidāti patiešām nebūs īstie, un neatkarīgi no Eiropas Parlamenta vēlēšanu iznākuma visu izšķirs sarunas Eiropas Savienības Padomē un ietekmīgāko valstu vadītāju griba.
Līdzīgi notika ar līdzšinējā Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozo izraudzīšanos, kas notika pēkšņi un iepriekš vairumam neprognozēti.
Saskaņā ar jaunākajiem aptauju datiem, konservatīvā Eiropas Tautas partija varētu iegūt vislielāko vietu skaitu nākamajā EP, tiesa gan, cieši pa pēdām sekojot sociālistiem, bet liberāļi tradicionāli paliktu trešie.
Jāatgādina, ka savu Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidātu bez konservatīvajiem un sociālistiem izvirzījuši arī liberāļi - bijušo premjerministru Giju Verhofstadu, bet zaļie nominējuši divus līderus – Eiropas Parlamenta deputātus vācieti Ska Kelleri un francūzi Žozē Bovē.
Arī eksperti neizslēdz, ka galīgajās sarunās par to, kurš varētu ieņemt Eiropas Komisijas prezidenta vietu, varētu parādīties tā sauktie melnie zirdziņi, proti, vārdi, kas līdz šim nav bijuši publiskā apspriešanā un būtu pieņemami visām pusēm. Par šā brīža melnajiem zirdziņiem sauc pašreizējo Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju, labējo politiķi Kristīni Lagardu vai bijušo Pasaules Tirdzniecības organizācijas līderi, sociālistu Paskālu Lami. Taču Briseles aizkulisēs vīd arī Dānijas premjerministres Helles Torningas Šmitas un vēl citu patlaban oficiālās nominācijās necirkulējošu politiķu vārdi.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas visā Eiropas Savienībā notiks no 22. līdz 25. maijam. Latvijā tās būs 24. maijā.
