"Mēs Baltijas valstīs labi pazīstam šo situāciju", sacīja Zīle. "Deviņdesmito gadu beigās, saasinoties Krievijas attiecībām ar Latviju, pēkšņi tika pilnībā apturēts Latvijas produkcijas eksports uz Krieviju. Tas pats notika ar Igauniju, kad tā atļāvās demontēt pieminekli padomju armijai. Tagad, kad Lietuva atļaujas stingri aizstāvēt savas intereses sarunās ar "Gazprom" par gāzes cenu un gāzes tirgus liberalizāciju, kā arī atbalstīt ES Austrumu partnerības valstis to centienos tuvināties Eiropas Savienībai, Krievija vēršas pret Lietuvu".
"Kāpēc Krievija atļaujas tā rīkoties? Tas ir acīmredzams - visu postpadomju telpu, ieskaitot ES dalībvalstis, tā joprojām uzskata par savu teritoriju. Un darbojas tajā pēc "skaldi un valdi" principa". Tādēļ ir ārkārtīgi būtiski, lai Eiropas Komisija reaģētu ne tikai ierēdnieciskā veidā caur Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kā tiek piedāvāts, bet arī stingri politiski. Ir jāsaprot, ka pretējā gadījumā ES ļaus pazemot ne tikai Lietuvu kā dalībvalsti, bet arī Lietuvu kā ES prezidējošo valsti. Ja mēs atstāsim Lietuvu vienu, Krievija un visa pasaule to nepārprotami uzskatīs par ES vājuma pazīmi", norādīja Zīle.
Jau vēstīts, ka no 11.septembra Krievija sākusi stingri pārbaudīt no Lietuvas nākošās kravas, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību
Otrdien Lietuvas Lauksaimniecības ministrija ziņoja, ka Lietuvas piena produktus vairs neielaiž Krievijā. Produkcija šķērso robežu, taču netiek atmuitota iekšējos muitas punktos.
