Jau nākamnedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradīsies Briselē, lai tiktos sanāksmē ar Eiropas Savienības līderiem. Mediji vēsta, ka Eiropas Savienības puse atcēlusi ar Putinu paredzētās un tradicionālās pirms samita vakariņas, kas liecina par saspringuma gaisotni abu pušu attiecībās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Briselē ieradīsies nākamotrdien – un ierastā vairāk nekā divu dienu viesošanās šoreiz samazināta līdz pusotrai, atceltas arī tradicionālās līderu vakariņas pirms samita dienas. Tas, kā secinājuši politikas vērotāji, liecina par ļoti saspringtu gaisotni Maskavas un Briseles starpā, kam par iemeslu lielākoties ir Krievijas spiediens uz Austrumu partnerību, proti, Eiropas Savienības vēlmi gan politiski, gan ekonomiski piesaistīt sešas bijušās PSRS republikas, kuras joprojām ir Krievijas interešu zonā.
Šī brīža asākais strīdus objekts ir Ukraina, kuras līderi Viktoru Janukoviču Putinam ir izdevies pārliecināt atteikties no Eiropas piedāvājuma, apsolot Ukrainai lētāku gāzes piedāvājumu.
Austrumu partnerībai ir jābūt vienam no galvenajiem jautājumiem Eiropas līderu sarunās ar Putinu Briselē, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš vakar kopā ar citiem dalībvalstu līderiem Briselē pārrunāja samitā gaidāmo.
„Es domāju, - ir svarīgi, ka gan Krievijas Federācijas prezidents, gan Eiropas Savienības Padomes prezidents, gan Komisijas prezidents, gan augstā pārstāve ārlietās vēlreiz skaidri uzsver: tas, kas ir noticis attiecībā pret vairākām austrumpartnerības valstīm, ir absolūti nepieņemami. Protams, var jau skatīties uz to kā uz sāncensību par ietekmi, kā to dažreiz kolēģi Maskavā mēģina iztēlot. Mēs tomēr to vairāk redzam kā iespēju arī trīspusēji labai sadarbībai, jo mēs uzskatām, ka stabilitāte austrumpartneru valstīs būs kaut kas tāds, kas nāks par labu arī Krievijai,” saka Rinkēvičs.
Otra tēma, kas pēc Rinkēviča domām būtu apspriežama visaugstākajā līmenī, ir tas, kā Krievija ievēro Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumus, jo vairākām valstīm un īpaši Baltijai pēdējā laikā ir bijušas problēmas ar dažādu produktu eksporta aizliegumu no Krievijas puses.
„Viss būtu apspriežams ne tikai starp kompetentajām Krievijas un Eiropas Savienības institūcijām, bet arī jāskatās Pasaules tirdzniecības organizācijas prasību gaismā, un te daudzām valstīm, arī Latvijai, ir pietiekami daudz pretenziju,” norāda Rinkēvičs.
Eiropas Savienības ārlietu ministri sarunām par gaidāmo Eiropas Savienības un Krievijas samitu veltījuši salīdzinoši daudz laika. Arī neoficiāli diplomātiski avoti presē izteikušies, ka Eiropas Savienība šoreiz vēlas mainīt tikšanās scenāriju un teatrāla samita vietā rast iespēju runāt daudz atklātāk un tāda veidā arī demonstrēt, ka viss nav vairs tā kā agrāk.
Viens no strīdus objektiem abu pušu starpā ir arī gāzes cenas no Krievijas, un Eiropas Savienība ir sākusi konkurences pārkāpumu procedūru pret „Gazprom” monopola situāciju.
Krievijai šis ir arī ļoti būtisks laiks pirms gaidāmajām Soču olimpiskajām spēlēm, kad politiķi vēlas nospodrināt valsts cilvēktiesību tēlu. Pēc Putina pavēles jau ir atbrīvoti vairāki pasaulē pazīstami varas opozicionāri, taču cilvēktiesības solās būt arī viens no Eiropas Savienības un Krievijas sanāksmes galvenajiem jautājumiem.
