Ministrs atgādināja, ka pēc referenduma, kurā vairākums nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES, valstī valda iekšpolitiskā krīze, krīze ir abās partijās – gan valdošajā konservatīvo partijā, gan opozīcijas leiboristu partijā, Skotija pieļauj neatkarības referendumu, Ziemeļīrija pieļauj iespēju aktualizēt jautājumu par apvienošanos ar Īriju.
Un Lielbritānijā šobrīd izskan daudz dažādu ideju - gan par atkārtotu referendumu, gan par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, un, piemēram, liberāldemokrāti jau solīja, ka startētu ar piedāvājumu darīt visu, lai Apvienotā Karaliste paliktu ES.
Vai apstākļi un sabiedrības viedoklis liks nākamajai Lielbritānijas valdībai nosvērties par labu tam, lai meklētu kompromisu un paliktu ES, ir jautājums tai valdībai, bet “neizslēdzu, ka ir dažādi scenāriji”, atzina ministrs.
“Neizslēdzu nevienu scenāriju, bet būtu muļķīgi teikt, ka Lielbritānija noteikti aizies vai noteikti paliks,” uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš arī atzina, ka viņam nav pieņemamas runas par to, ka ES jābūt “cietai, stingrai, biedēsim, lai citi neaiziet”. Tā vietā 27 ES valstīm ir nopietni jādiskutē par savienības nākotni.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.
