Tā trešdienas rītā intervijā LTV raidījumā „Rīta Panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tā vietā Ukrainā turpinās ēku ieņemšana un vardarbība. Tādējādi Rinkēvičs neizlēdz, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas varētu piemērot pret vēl citām personām, kuras līdz šim nebija sodītas.
Jau ziņots, ka šonedēļ ASV un ES vienojās par jaunu, papildinātu sarakstu, kurā bija uzskaitīti cilvēki, pret kuriem piemēroti ceļošanas aizliegumi un bankas kontu iesaldēšana.
Gaidāmo Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas - 4.maija svētku kontekstā Rinkēvičs pauda, ka kopš marta notikumiem Krimā arī Latvijā cilvēki ir pamodušies un sapratuši, ka brīvība nav pati par sevi saprotama. Cilvēki viņam ir atzinuši, ka tas, kas ir noticis Ukrainā, tepat netālu no Latvijas robežām, ir licis pārvērtēt daudzas lietas.
Jau vēstīts, ka nedēļas nogalē pasaules vadošās ekonomikas – G7 valstis vienojās par stingrākām sankcijām pret Krieviju, ņemot vērā pēdējā laika notikumus Ukrainā, kad krieviski noskaņoti bruņoti grupējumi nolaupījuši arī vairākus starptautiskos novērotājus.
17.aprīlī Ženēvā pēc četrpusējām Krievijas, Ukrainas, ASV un Eiropas Savienības (ES) sarunām tika panākta vienošanās par saspīlējuma mazināšanu Ukrainā.
Ukraina paziņoja, ka Krievija nedemonstrē nekādas pazīmes, ka tā būtu gatava pildīt Ženēvas vienošanos. Savukārt Lavrovs pirmdien apsūdzēja Ukrainas valdību Ženēvas vienošanās pārkāpšanā. Rietumvalstu diplomātiskajās aprindās tiek pieļauta iespējamība, ka būs jārīko vēl viena tikšanās Ženēvā, lai atrisinātu strīdīgos jautājumus par situāciju Ukrainā.
Gan ASV, gan Eiropas Savienība, kas ir arī G7, strādā tandēmā, un, kā norādījis ASV prezidents Baraks Obama, kurš patlaban atrodas vizītē Āzijā, visām valstīm ir uz Krievijas rīcību jāatbild vienādi asi.
