"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Rinkēvičs atgādināja par starptautiskajām reakcijām uz Krievijas iebrukumu Ukrainā: “Ir ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, ir starptautiskās tiesas pagaidu noregulējums, kur diezgan skaidri ir pateikts, ir darbu sācis starptautiskās krimināltiesas prokurors, vācot pierādījumus, ir dažāda veida aicinājumi. It kā nekas nenotiek.”
Viņaprāt, šajā konflikta situācijā panākumus iespējams gūt tikai ar Ukrainas armijas spēku.
Vienlaikus tiesu lēmumiem un rezolūcijām būšot nozīme, piemēram, pēc karadarbības beigām tiesājot kara noziedzniekus. “Šāda veida juridiski vērtējumi ir ļoti svarīgi. Tie ir svarīgi arī morāli. Bet, jā, starptautisko tiesu lēmumu izpildes mehānisms nav tāds, ka uzreiz visa starptautiskā sabiedrība [rīkojas]. Tas būtu iespējams, ja būtu ANO Drošības padomes lēmums, bet ANO Drošības padomē pastāvīgā dalībvalsts ir Krievija ar veto tiesībām,” skaidroja Rinkēvičs.
Viņš gan arī atzina, ka šī situācija parāda, ka ANO savu galveno funkciju – uzturēt mieru pasaulē – nav spējīga īstenot. “Un tas nu ir fakts, ko mēs varam pieņemt. Tāpēc jo būtiskāka ir spēcīga NATO un Eiropas Savienība.” piebilda ministrs.
Viņš pastāstīja, ka bijuši piedāvājumi reformēt ANO, piemēram, Drošības padomē paplašināt dalībvalstu loku, piešķirt visiem dalībniekiem veto tiesības. Tāpat esot bijušas iniciatīvas atteikties visām valstīm no veto tiesībām humāno katastrofu gadījumos. “Nekas no tā nav noticis diemžēl,” piebilda politiķis.
ANO loma gan aizvien ir būtiska attīstības sadarbībā, bēgļu, veselības, izglītības jautājumu risināšanā, norādīja Rinkēvičs.
Ministrs arī skaidroja, kāpēc ANO Drošības padomē nav iespējams atņemt Krievijai veto tiesības: “Krievija ir PSRS tiesību mantiniece un saņēma šo vietu Drošības padomē ar visu klusu piekrišanu 90. gadu sākumā. Savukārt PSRS bija viena no ANO hartas izstrādātājām un parakstītājām.”
