Videokonferencē piedalījās ASV, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Itālijas līderi, kā arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Jau vēstīts, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misija ziņoja par smagās artilērijas atvilkšanu no frontes līnijas Ukrainas dienvidaustrumos, tomēr atsevišķās vietās arvien notiekot apšaudes.
Lai efektīvāk kontrolētu pamieru, pirmdien Francijas, Ukrainas un Krievijas prezidenti, kā arī Vācijas kanclere telefonsarunā vienojušies par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju izvietošanu “karstajos punktos”. Par tādiem atzītas vismaz desmit vietas Donbasā, kur fiksēti pamiera pārkāpumi.
Kā ziņots, ka Ukrainas armija 26.februārī sākusi smagā bruņojuma atvilkšanu no konflikta zonas valsts austrumos, kā to paredz 12.februāra „Minskas-2” vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu.
Arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi iepriekš saskaņojuši dokumentus par smagā bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas ar Ukrainas spēkiem un paziņoja, ka sāks bruņojuma atvilkšanu svētdien, 22.februārī, taču izpilde kavējās.
21.februārī notika arī gūstekņu apmaiņa, atbrīvoti 139 ukraiņu karavīri un 52 separātisti. Arī gūstekņu apmaiņu paredzēja Minskā 12.februārī panāktā vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Tā paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāca ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
