Uz sanāksmi bija uzaicināti Rietumbalkānu valstu valdību vadītāji un ministri - no Serbijas, Horvātijas, Kosovas, Maķedonijas, Bosnijas un Hercegovinas, Albānijas un Melnkalnes. Merkele norādīja, ka sanāksmi sasaukusi, lai atzīmētu simtgadi kopš pirmā pasaules kara izcelšanās un mudinātu skatīties nākotnē. Minētās sešas valstis cer kādu dienu iestāties Eiropas Savienībā, taču sekmes ir mainīgas. Vienlaikus izskan brīdinājumi - ja 10 gadu laikā uzņemšanas procesā nenotiks būtisks progress, tas var radīt drošības draudus Eiropas Savienībai. Vai šādi draudi ir reāli un cik nozīmīgas Eiropas Savienībai, līdz ar to mums, ir Balkānu valstis Ukrainas krīzes un Krievijas kontekstā?
„Dažas no šim valstīm ir pievienojušās ES sankcijām pret Krieviju, citas ne – piemēram, Serbija konfliktā visu laiku cenšas saglabāt sava veida neitralitāti un tradicionāli tai ir lielas prokrieviskās simpātijas,” norāda starptautisko attiecību eksperte Daina Bleiere.
Viņasprāt, būtisks faktors ir tas, ka Rietumbalkānu politika ir saistīta ar ES un integrācija tajā varētu palīdzēt pārvarēt visas problēmas, kas pastāv šajā reģionā, kur savstarpēji ir daudz pretenziju.
ES ir uzņēmusies saistības uzņemt šis valstis, ja tās atbildīs noteiktiem kritērijiem, taču to izpilde nav vienkārša; korupcija, organizētā noziedzība, slikts ekonomiskais stāvoklis, ārējā tirdzniecības deficīts, likumdošanas caurspīdība, laba pārvaldība – tie ir galvenie jautājumi, kam joprojām jāpievērš uzmanība,” norāda Bleiere.