Lai gan Eiropas Savienības valstu rīcībā ir pat ļoti daudz instrumentu, lai cīnītos pret krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli jeb PVN dalībvalstu robežās, Eiropas valstu rezultāti, cīnoties pret krāpšanos ar PVN ir visai vāji – tā secinājusi ES Revīzijas palāta savā veiktajā pētījumā, kurā līdzās vēl četrām dalībvalstīm, pētīta arī situācija Latvijā.
Tiesa, kā pēc nesen notikušās Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmes atzina Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms, cīņa pret krāpšanos ar nodokļiem ir viena no Nīderlandes Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm, tāpēc ir pamats cerēt, ka šajā jomā jau drīzumā tiks sasniegts progress:
''Mūsu galvenās prioritātes būs banku sistēmas stiprināšana un kapitāla tirgus savienības izveide. Kā trešo prioritāti es gribētu minēt tā sauktā Eiropas semestra tālāko nostiprināšanu, bet kā ceturtā prioritāte jāmin cīņas pret nodokļu nemaksāšanu un krāpniecību ar nodokļiem pastiprināšana. Balstoties uz rekomendācijām, ko ir iesniegusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Eiropas Komisija ar konkrētiem priekšlikumiem šajā jomā plāno nākt klajā jau šī gada pirmajā pusē.''
Arī Eiropas Komisijas pārstāve Vanesa Moka uzsvēra, ka Revīzijas palātas ziņojums ir nācis komisijai ļoti izdevīgā laikā, jo jau tuvākajā laikā tā plāno nākt klajā ar savu rīcības plānu PVN krāpniecības apkarošanai.
''Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas sagatavoto ziņojumu, un mums šis ziņojums nāk ļoti piemērotā mirklī, jo jau 16.martā mēs plānojam nākt klajā ar saviem ierosinājumiem par cīņu pret krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli. Daudzi no ieteikumiem Revīzijas palātas ziņojumā saskan ar mūsu plānotajiem pasākumiem, savukārt ieteikumus jau konkrētām dalībvalstīm pagaidām nevaram komentēt, tomēr mēs tos plānojam apspriest ar pašām valstīm. Tāpat arī ir iecerēts diskutēt par mūsu rīcības plānu ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī Eiropas Parlamentu un dalībvalstu institūcijām,'' pavēstīja Vanesa Moka.
Pēc Revīzijas palātas teiktā, viena no galvenajām problēmām, kas kavē cīņā pret krāpniekiem Eiropas Savienības līmenī, ir nepietiekami aktīva apmaiņa ar datiem, neapmierinoša sadarbība un neskaidra pienākumu sadale starp dažādu valstu institūcijām.
Viens no kritiskāk vērtējamajiem faktiem ir, piemēram, fakts, ka Eiropas noziedzības apkarošanas institūcijas ''Europol'' un Eiropas krāpšanas apkarošanas birojs OLAF nevar piekļūt dalībvalstu nodokļu sistēmu datubāzēm.
