«Re:Check» pārbauda: Kā pasaulē un Latvijā maldina par Nīderlandes lauksaimnieku protestiem?

Kopš jūnija beigām Nīderlandes lauksaimnieki protestē pret valdības klimata politiku. Aptuveni 40 tūkstoši lauksaimnieku ar traktoriem bloķē ielas, lielveikalus un noliktavas. Protestu iemesls ir valdības lēmums līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekli saturošu vielu emisijas. Tas nozīmē, ka daļai Nīderlandes lopkopju, it sevišķi liellopu īpašniekiem, nāktos būtiski samazināt saimniecības vai pārtraukt darbību vispār, vēstīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".

Nīderlandiešu protestus savu teoriju virzīšanai izmanto dažādi dezinformācijas izplatītāji gan Latvijā, gan citur pasaulē. Piemēram, kāds populārs melu ziņu izplatītājs "Facebook" raksta: "Nīderlandes zemnieki bloķē arī valsts galvenos dezinformācijas izplatītājus. Tos, kas no rīta līdz vakaram stāsta globālistu vājprāta murgus – globālā sasilšana, CO2 slikts, slāpeklis slikts, taupi, šķiro, salsti, glāb planētu utt. Planētai glābšana nav vajadzīga."

Gandrīz visi pasaules klimata pētnieki apstiprina, ka globālā temperatūra pēdējo 150 gadu laikā pieaug daudz straujāk nekā jebkad un tas notiek tieši cilvēku darbības rezultātā. Tas nozīmē biežākus tveices viļņus, sausuma periodus, plūdus un stipras vētras, kas daudzviet mazina iespējas izaudzēt pārtiku, liek cilvēkiem pārcelties un negatīvi ietekmē veselību.

Intensīva lauksaimniecība ir viens no saimnieciskās darbības veidiem, kas ietekmē klimata pārmaiņas un vidi. Piemēram, Nīderlandē šā gada pirmajā ceturksnī tā saražoja aptuveni tikpat siltumnīcefekta gāzu, cik transports vai elektrības ražošana. Tikai 16 gadu laikā lielo saimniecību skaits valstī pieaudzis gandrīz 12 reizes.

Nīderlandes valdība plāno samazināt slāpekli saturošu vielu emisijas. Šīs vielas, tajā skaitā dislāpekļa oksīds jeb N2O, rodas no mēslošanas ar minerālmēslojumu, kā arī no dzīvnieku – it sevišķi govju – izkārnījumiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras viesdocente Inga Grīnfelde skaidroja: "N2O emisijām ir divi tādi izteikti negatīvie efekti – viens ir globālā sasilšana, jo N2O gāzei šis globālās sasilšanas potenciāls ir gandrīz 300 reizes lielāks nekā CO2. Un otrs negatīvais efekts ir ozona slāņa noārdīšanās."

Ozona slānis ir svarīgs, jo absorbē daļu saules ultravioletā starojuma, kas, piemēram, izraisa ādas vēzi un būtiski ietekmē ekosistēmu barības ķēdes.

Savukārt citi slāpekļa oksīdi, kas rodas lauksaimniecībā, veicina tā saukto skābo lietu: "Pirmkārt, var būt ietekme uz veģetāciju. Mēs esam redzējuši bildes, kur iet bojā koki. Īpaši jutīgi ir skuju koki. Tāpāt pilsētu infrastruktūrā veidojas nodilums ēkām, jo tā vide ir agresīva. Tāds lielākais efekts ir tieši uz augsnēm, īpaši tādos mitros reģionos, kur no augsnes jau tā izskalojas barības vielas un augsnes ir skābas. Tad šie skābie lieti vēl vairāk veicina izskalošanās procesus."

Skābais lietus kaitē arī ūdens iemītniekiem un nogalina baktērijas, kas nodrošina augsni ar uzturvielām.

Grīnfelde sacīja: "Ja ir migla un tajā miglā veidojas skābais lietus, tad mēs arī paši [to] ieelpojam un tas atstāj diezgan būtisku ietekmi uz elpceļiem."

Lauksaimniecības iespaidā vidē nonāk arī amonjaks.

"Amonjaks arī ir reaktīvs. Tas ir agresīvs un atstāj ietekmi uz ekosistēmām. Pastiprinātā amonjaka [un] slāpekļa klātbūtnē dažas sugas nespēj izdzīvot un samazinās bioloģiskā daudzveidība. Un arī cilvēkam ieelpojot amonjaks var nodarīt diezgan lielu kaitējumu veselībai," skaidroja Grīnfelde.

Tātad Nīderlandes valdība plāno samazināt slāpekli saturošu vielu emisijas, jo paaugstinātā koncentrācijā tās negatīvi ietekmē klimatu, vidi un cilvēkus. Taču dezinformācijas izplatītājiem tas netraucē attīstīt dažādas sazvērestības teorijas.

Piemēram, vienā no skatītākajiem ASV kabeļtelevīzijas raidījumiem pie konservatīvā komentētāja Takera Karlsona viesojās Nīderlandes radikāli labējā ideoloģe Eva Flardingerbruka. Viņa stāsta, ka patiesībā valdība nolēmusi samazināt slāpekļa emisijas, lai atdotu viņu zemi iebraucējiem: "Ir pilnīgi skaidrs, ka valdība to nedara slāpekļa krīzes dēļ. Viņi to dara, jo grib lauksaimnieku zemi, un viņi to grib, lai izmitinātu imigrantus."

Nīderlandes protesti dažkārt tiek saistīti arī ar tā saukto lielā restarta sazvērestības teoriju – uzskatu, ka pasaules elite plāno radīt vienotu globālu valdību un samazināt iedzīvotāju skaitu. Latvijā šo ideju aktīvi izplata atmiņas ūdens tirgotājs un vakcinācijas pretinieks Jānis Pļaviņš, kurš Saeimas vēlēšanās startēs no Aināra Šlesera partijas saraksta. Pļaviņš sociālajos medijos raksta: "Izdzimteņi vēlas Nīderlandes fermeriem brutāli atņemt zemi, ja viņi nenogalinās 30% savu dzīvnieku. Globālistu pakalpiņiem jāpiesaka totāls karš. Nekādu kompromisu. Tas ir absolūts ļaunums. Katra pienākums ir pret to cīnīties."

Šī sazvērestības teorija aizsākās pēc 2020. gada Pasaules ekonomikas foruma ar nosaukumu "Lielais restarts". Tajā tika apspriesta pasaule pēc Covid-19 un kā nākotnē mainīsies kapitālisms.

Pasaules ekonomikas forums bieži saņem pamatotu kritiku par to, ka sludina neierobežotu kapitālismu un ka tā ikgadējie globālās konkurētspējas ziņojumi nav objektīvi. Tomēr tā sauktās globālās elites plāni atņemt cilvēkiem privātīpašumu vai nomērdēt pasauli badā ir dezinformatoru izdomājums. Jāpiebilst, ka lielā restarta teorija jau divus gadus ir aktuāla arī Krievijas valsts medijos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt