ASV paziņojums aiziet no kodollīguma ar Krieviju ir radījis daudz jautājumu par tālāko drošības notikumu attīstību. Trešdien, 5. decembrī, NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pavēstīja, ka, tā kā Krievija līgumu nemitīgi neievēro, ASV pēc 60 dienām no tā aiziet, ja nekas pa šo laiku nemainīsies. Arī NATO pavēstīja, ka atbalsta ASV, un atzīst, ka Krievija līgumu pārkāpj. Krievijas Ārlietu ministrija ir atbildējusi, ka tā nav patiesība, jo Maskava cieši pieturas līguma nosacījumiem.
Līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju 1987. gadā parakstīja ASV prezidents Ronalds Reigans un PSRS līderis Mihails Gorbačovs. Tas gan ļāva pasaulei uzelpot pēc gadiem ilgās abu lielvaru bruņošanās sacensības, gan simboliski noslēdza Aukstā kara periodu. Abas puses atbilstoši līgumam iznīcināja gan nukleārās, gan konvencionālās raķetes ar tuvu darbības rādiusu, kas ir 500 – 1000 kilometri, un vidēju darbības rādiusu, kas spēj lidot 1000 – 5500 kilometru tālumā, kā arī šo raķešu palaišanas iekārtas. Raķešu iznīcināšanu pabeidza 1991. gadā, un pavisam tika iznīcināja teju 30000 raķešu. Tiesa, līgums neattiecas uz jūrā bāzētajām raķetēm.
Taču pieturēties pie šā pirms 31 gada noslēgtā dokumenta Krievijai ir izrādījies pārbaudījums, un jau ASV prezidenta Baraka Obamas laikā Baltais nams brīdināja, ka tā rīcībā ir informācija, ka Krievija izgatavo un izvieto tuva un vidēja darbības rādiusa raķetes, kas spēj nest kodolgalviņas un sasniegt arī Eiropu. Krievija, kā ierasts, uz to nereaģēja, taču citu un straujāku pavērsienu šis dialogs ir iemantojis, Donaldam Trampam nākot pie varas, kura administrācija ir nolēmusi galu galā no līguma aiziet. To Briselē pavēstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo:
„Kopš 2013. gada vismaz 30 reižu visaugstākajos līmeņos mēs esam brīdinājuši Krieviju, ka līguma neievērošanai būs sekas. Krievijas atbilde ir bijusi nemainīga – noliedzot pārkāpumus un izplatot nepamatotus pārmetumus. ASV tagad paziņo, ka izstājas no līguma pēc 60 dienām, ja šajā laikā Krievija nenovērsīs pārkāpumus un neatgriezīsies pie pilnīgas līguma izpildes.”
Arī NATO pavēstīja, ka atbalsta ASV, un atzīst, ka Krievija līgumu pārkāpj. "Visas dalībvalstis vienojās, ka Krievija ir attīstījusi un izvietojusi jaunu raķešu sistēmu – SSC8, pazīstamu arī kā 9M729. Valstis ir vienotas, ka tas apdraud līgumu un rada būtiskus riskus eiroatlantiskajai drošībai," teicis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Taču Krievijas Ārlietu ministrijas pirmā reakcija uzreiz pēc šī paziņojuma bija, ka tā neko nepārkāpj un ka šie ir nepamatoti pārmetumi. Krievijas Domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Šamanovs ir izteicies, ka Krievijai neviens nevar uzstādīt ultimātus un ka arī Maskavai esot jautājumi ASV par to, kā viņi ievēro šā līguma burtu. Savukārt Krievijas Domes ārlietu komitejas vadītāja vietnieks Vladimirs Džabarovs izteicies, ka, ja ASV pēc līguma izbeigšanās sāks Eiropā izvietot tuvā un vidējā darbības rādiusa raķetes, tad Krievija rīkosies gluži tāpat savā Eiropas pusē.
Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks arī brīdināja, ka jebkura valsts, kas savā teritorijā izvietos ASV vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu sistēmas, kļūs par mērķi.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzinis - ja ASV izstāsies no tuvējā un vidējā darbības rādiusa kodolspēku līguma, Krievija izstrādās raķetes, kuras šis Aukstā kara laika līgums aizliedz. Pēc viņa vārdiem, pret Krieviju vērstās apsūdzības ir tikai iegansts tam, lai ASV līgumu pamestu. Kā uzskata Putins, tā vien liekoties, ka situācija pasaulē ir tik ļoti mainījusies, ka arī amerikāņu partneriem vajagot šādus aizliegtos ieročus.
Par līguma izbeigšanos jau iepriekš ļoti satraukta ir bijusi Eiropas Savienība. „Līgums vairāk nekā 30 gadu ir bijis drošības garants Eiropas un globālajai drošībai,” ir sacījusi Eiropas Komisija, iepriekš lūdzot abām pusēm darīt visu, lai līgumu saglabātu.
Dažādi uz notiekošo reaģējuši arī ASV kongresmeņi, sakot, ka tas var radīt jaunu bruņošanās sacensību starp ASV un Krieviju. Par kļūdu to savulaik ir nosaucis arī bijušais PSRS līderis Mihails Gorbačovs.
Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš Latvijas Radio izteicās, ka būtu labi turpmāk runāt par visaptverošu ne tikai divpusēju šāda veida līgumu, kas, tiesa, prasīs laiku, lai to izstrādātu.
