Vācijas kanclere Angela Merkele vizītē Krievijā ieradās dienu pēc 9.maija Uzvaras svētku militārās parādes Maskavā. Kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu abi nolika vainagus pie Nezināmā kareivja kapa.
Pēc divpusējām sarunām kopīgajā preses konferencē Merkele uzsvēra, ka Vācija noliec galvu miljoniem upuru priekšā, ko prasīja Otrais pasaules karš un nacistu režīms.
Abi atzina, ka sarunu galvenā tēma bija karš Ukrainas austrumos, un Krievijas prezidents Putins uzreiz atzina grūtības attiecībās starp Maskavu un Berlīni. „Nav noslēpums, ka Krievijas un Vācijas attiecības šobrīd pārdzīvo ne tos labākus laikus, jo tās atšķirīgi vērtē notikumus Ukrainā. 2014.gadā divpusējā tirdzniecība pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā samazinājusies par sešiem ar pusi procentiem. Turklāt šī gada sākumā kritums bija vairāk nekā 35%. Šāda situācija neatbilst ne Krievijas, ne Vācijas interesēm," sacīja Putins.
Savukārt Merkele nevairījās paziņot, ka Krimas aneksija ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, piebilstot, ka tas ir kaitējis Maskavas un Berlīnes attiecībām.
Abi bija vienisprātis, ka konflikts jāatrisina diplomātiskā ceļā. Tomēr vērtējums par iemesliem un to, kas jādara, joprojām atšķiras.
Putins varas maiņu Kijevā pērnā gada februārī atkal nosauca par „antikonstitucionālu apvērsumu”. Viņš aicināja Kijevu iesaistīties divpusējās sarunās ar separātistiem.
Putins arī paziņoja, ka Minskas vienošanās izpildei pirmkārt ir nepieciešami politiskie soļi - konstitucionālās reformas, vietējās vēlēšanas separātistu kontrolētajās teritorijās un amnestijas likuma pieņemšana.
Merkele uzsvaru lika uz to, ka ir jāatjauno Ukrainas teritoriālā vienotība. Viņa norādīja, ka pamiers valsts austrumos tā arī nav iestājies, joprojām tiek ziņots par apšaudēm, par ko viņa vainoja separātistus.
Merkele arī uzsvēra, ka vietējo vēlēšanu rīkošanai separātistu kontrolētājās teritorijās jārezultējas ar to, ka Ukrainas valdība atgūst kontroli pār robežu ar Krieviju. Separātisti no kontroles pār robežu gan nevēlas šķirties.
Preses konferencē žurnālisti Putinam arī uzdeva jautājumu arī par to, ka viņš pērn tikšanās laikā ar vēsturniekiem aizstāvēja 1939.gada Molotova-Rībentropa paktu. Putins argumentēja, ka Staļina vadītā Padomju Savienība Neuzbrukšanas līgumu ar nacistisko Vāciju parakstīja valsts drošībai. Pakta slepenos papildprotokolus, kas sadalīja Austrumeiropu Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas interešu zonās, Putins gan nepieminēja. Bet to nozīmi uzsvēra Merkele, norādot, ka papildprotokoli bija pretlikumīgi.
Merkele arī uzsvēra, ka Otrā pasaules kara izskaņa daudzām valstīm nedeva cerēto brīvību.
Ziņots, ka pēdējās nedēļās kaujas Ukrainā atkal ir pastiprinājušās, un ASV, kā arī Ukraina ir pieļāvušas, ka atsāksies atklāta karadarbība. Abas puses to norisē vaino viena otru.
