Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē otrdien notiek kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu līderu tikšanās. Tadžikistānas, Armēnijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Krievijas līderi spriež gan par izaicinājumiem postpadomju telpā, gan par situāciju nemierīgajos kaimiņos, tostarp Afganistānā un Sīrijā. Tieši Sīrija pēdējo nedēļu laikā nonākusi starptautiskās uzmanības centrā ne tikai pieaugošā bēgļu skaita dēļ, bet arī Krievijas aktivitāšu dēļ šajā valstī, sniedzot tās prezidentam Bašaram al Asadam militāru atbalstu.
Putins paziņojis, ja Krievija nesniegtu Sīrijai palīdzību, situācija valstī būtu daudz sliktāka un arī bēgļu plūsma no Sīrijas būtu daudz lielāka, nekā pašlaik. Vienlaicīgi Krievijas prezidents noraidījis, ka viņa valsts būtu atbildīga par esošo krīzi. "Sīrijas likumīgās valdības atbalstīšana vispār nekādā veidā nav saistāma ar bēgļu plūsmu no tādām valstīm kā Lībija, Irāka, Afganistāna, Jemena vai citas. Mēs neesam destabilizējuši situāciju šajās valstīs un veselos reģionos. Ne jau mēs graujam šo valstu varas institūcijas, radot varas vakuumu, ko nekavējoties aizpilda teroristi. Tāpēc nevienam neizdosies šo problēmu novelt no vieniem pleciem uz otriem," teica Putins.
Šajos izteikumos manāms mājiens par to, ka vislielākā atbildība par Sīrijā notiekošo būtu jāuzņemas tieši Rietumu pasaulei ar ASV priekšgalā. Taču Krievijas līderi atzina, ka grupējuma "Islāma valsts" kaujinieki rada draudus visai pasaulei, arī Krievijai, tāpēc arī pārējām valstīm būtu jāpievienojas Sīrijas režīma atbalstīšanā un ''Islāma valsts'' draudu likvidēšanā.
Runājot par cīņu ar terorismu, Putins arī aicinājis starptautisko sabiedrību atlikt malā savas ģeopolitiskās ambīcijas un dubultos standartus, kas tiek izmantoti savtīgo mērķu sasniegšanai. Tas attiecoties arī uz kādam neizdevīgo režīmu nomaiņu atsevišķās valstīs. Šo mērķi sasniegt būtu iespējams, ja tiktu veikta, pēc Putina vārdiem, visu sasāpējušo problēmu un domstarpību inventarizācija. Tas ļautu atjaunot sarunas par vienlīdzīgas un nedalāmas eiroatlantiskās drošības sistēmas izveidi. Šāda problēmu pārskatīšana ļautu spriest par noturīgu sadarbību, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvaros.
Visticamāk, ka šādi Putina aicinājumi dzirdīgas ausis atradīs vien Maskavas tuvāko sabiedroto vidū, bet ne rietumvalstīs, kas joprojām stingri protestē pret Krimas aneksiju un Maskavas lomu Ukrainas austrumu konfliktā. ASV īpaši bažījas arī par Sīriju, baidoties, ka Krievija šajā valstī var nonākt konfliktā ar rietumvalstu atbalstītajiem kaujinieku grupējumiem. Tādējādi tiktu apdraudēta, nevis veicināta kopīga cīņa pret grupējumu „Islāma valsts".
Taču, piemēram, Vācijas līderi ir atzinuši, ka gan ES, gan ASV tomēr būtu jāsadarbojas un jāizveido starptautiska kontaktgrupa Sīrijas konflikta risināšanai. Šādu kontaktgrupu ir plānojis izveidot ANO īpašais sūtnis Sīrijā Stafans de Mistura, solot rūpīgi analizēt gan politiskos, gan konstitucionālos, gan militāros un drošības jautājumus.
Iepriekšējiem ANO sūtņiem progresu līdzīgās sarunās nav izdevies panākt, tostarp Krievijas un Rietumu valstu atšķirīgās nostājas dēļ, un ir maz ticams, ka Krievijas atbalsts Bašara al Asada režīmam cerības uz drīzu, pozitīvu iznākumu varētu vairot.
Karš Sīrijā jau ilgst dažus gadus. Tieši tādēļ valsti atstāj milzīgas bēgļu masas, kas dodas vai nu uz Jordāniju, Libānu un Turciju, vai arī uz Eiropu.
