“Nevienu collu uz austrumiem, mums teica 90. gados. Nu un ko? Piemānīja. Vienkārši nekaunīgi apmānīja – pieci NATO paplašināšanās viļņi. Tagad jau Rumānijā, Polijā izvieto attiecīgas sistēmas,” ikgadējā preses konferencē žēlojās Putins.
Putins sēro par impērijas izjukšanu
“Vēl 1918. gadā viens no ASV prezidenta Vudro Vilsona padomniekiem teica: “Visai pasaulei būs mierīgāk, ja tagadējās milzīgās Krievijas vietā parādītos valsts Sibīrijā un vēl četras valstis Eiropas daļā.”” Putins atminējās, ka šāda impērijas sadalīšanās daļēji notikusi 1991. gadā.
“Taču rodas iespaids, ka mūsu partneriem ar to nepietiek. Pēc viņu domām, Krievija joprojām ir pārāk liela. Jo pašas Eiropas valstis pārvērtušās par nelielām valstīm. Vairs nav varenas impērijas, bet nelielas valstis ar 60 līdz 80 miljoniem iedzīvotāju.
Bet mums pat pēc PSRS sabrukuma palikuši 146 miljoni, un viņiem šķiet, ka tas ir pārāk daudz. Man šķiet, ka tikai tā var izskaidrot šo nemitīgo spiedienu,” apgalvo Putins.
Tieši tādēļ Krievija esot nolēmusi pieprasīt “drošības garantijas” no Rietumiem.
Putins apgalvo, ka ASV reakcija uz Maskavas pieprasītajām “drošības garantijām” esot pozitīva. Tiesa, vairākas NATO dalībvalstis jau ir kategoriski noraidījušas Krievijas prasības.
Pieprasa neturpināt NATO paplašināšanos uz austrumiem
ASV ir paziņojušas, ka ir atvērtas diskusijām, bet vēl nav sniegušas detalizētu atbildi Maskavai. Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Krievija un Ukraina ceturtdien vienojušās atjaunot pamieru Austrumukrainā, kur Kijeva cīnās ar Krievijas atbalstītajām kaujinieku bandām.
To, kādas “drošības garantijas” Maskava pieprasa no Rietumiem, Krievijas Ārlietu ministrija oficiāli atklāja pagājušo piektdien. Krievija, piemēram, pieprasījusi no NATO apņemšanos neturpināt paplašināšanos un neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, kā arī atteikšanos no jebkādas karadarbības vešanas Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.
Maskava uzreiz arī aicināja Vašingtonu steigšus uzsākt sarunas par šīm drošības garantijām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicies, ka sarunas starp ASV un Krieviju sāksies janvārī.
Bumba esot Rietumu laukuma pusē
Ikgadējā preses konferencē Putins ceturtdien paziņoja, ka Vašingtonas reakcija uz Maskavas pieprasītajām “drošības garantijām” esot pozitīva.
“Es tikko runāju par mūsu infrastruktūras, sociālās politikas un veselības aprūpes attīstību. Bet kāda tam jēga, ja viss novedīs pie konflikta? Bet tā nav mūsu izvēle, mēs to nevēlamies. Skaidrs, ka viens no svarīgākajiem elementiem ir stabilitātes un drošības nodrošināšana šajā virzienā. Un mums jāsaprot, kā tiks nodrošināta mūsu drošība.
Tieši tādēļ mēs bez jebkādām viltībām vienkārši skaidri pateicām, ka nekāda NATO paplašināšanās tālāk uz austrumiem nedrīkst notikt,” pavēstīja Putins.
“Bumba ir viņu laukuma pusē. Viņiem ir jāsniedz mums kaut kāda atbilde. Mēs līdz šim esam redzējuši pozitīvu reakciju. ASV partneri mums saka, ka ir gatavi sākt šo diskusiju, šīs sarunas jau nākamā gada pašā sākumā Ženēvā. Abu pušu pārstāvji ir nozīmēti. Ceru, ka attīstība notiks tieši pa šo ceļu.”
Vienojas atjaunot pamieru
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), Krievija un Ukraina ceturtdien vienojušās atjaunot pamieru Austrumukrainā, kur Kijeva cīnās ar Krievijas atbalstītajām kaujinieku bandām. Organizācija ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc Ukrainas, Krievijas un EDSO amatpersonu un pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas Tautas republiku pārstāvju tikšanās.
Tiesa, Austrumukrainas konfliktā vairākkārt tika paziņots par uguns pārtraukšanu, taču šīs vienošanās nav noturējušās. Pēdējais pamiers tika noslēgts 2020. gada jūlijā, bet sadursmes joprojām notiek.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šonedēļ sacīja, ka Krievijas spēku savilkšana pie Ukrainas robežām turpinās. Ziņu aģentūra "Interfax" vēsta, ka Krievija šonedēļ rīkos desantnieku mācības netālu no Ukrainas robežas. Mācībās tikšot izspēlēta teritorijas sagrābšana uzbrukuma laikā.
Mācības notiks Ukrainai piederošajā Krimā, ko Krievija okupēja 2014. gadā, un Krasnodaras apgabalā. Šādas mācības Ukrainu un Rietumus dara bažīgus, jo iepriekš izskanējušas ziņas, ka Maskava reālu ofensīvu varētu plānot svētku laikā. Turklāt pēc pēdējām ziņām pie robežas jau sapulcēti desmitiem tūkstošu karavīru.
Ukraiņi gatavojas atvairīt uzbrukumu
Savukārt britu laikraksts “The Times” vēsta, ka ASV un Lielbritānija ir nosūtījušas ekspertus uz Kijevu, lai pirms iespējamā iebrukuma cīnītos pret Krievijas kiberuzbrukumiem Ukrainas elektrotīklam, banku sistēmai un citai svarīgai infrastruktūrai.
Kāds ASV Senāta izlūkošanas komitejas loceklis laikrakstam sacīja, ka gadījumā, ja Krievija uzbruktu Ukrainai, pirmie uzbrukumi tiktu īstenoti tieši kibertelpā.
Austrumukrainā savukārt trešdien militāras mācības veica Ukrainas karavīri ar ASV piegādātajām prettanku raķetēm. Pirmo “Javelin” raķešu partiju Kijeva saņēma 2018. gadā. Gandrīz astoņus gadus ilgā kara laikā ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem valsts austrumos Ukraina ir lielā mērā ir bijusi atkarīga no ASV militārās palīdzības.
"Mēs esam mentāli izmainījušies. Tagad mēs noteikti zinām, kas ir ienaidnieks, jo 2014. gadā, kad sākās karš, cilvēkiem Ukrainā bija grūti noticēt, ka mums uzbruks mūsu kaimiņš, kuru uzskatījām par brāli," stāsta Ukrainas armijas rotas komandieris Anatolijs Semenenko.
"Tātad mentāli esam attālinājušies no Padomju Savienības. Esam gatavi."
