Ziņots, ka 28.jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja par jaunu, stingru sankciju ieviešanu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, pieprasot tai samazināt savu diplomātu skaitu Krievijā, taču tagad zināms precīzs izraidāmo diplomātu skaits.
Ar šo soli tiks panākts, ka, sākot ar 1.septembri, ASV un Krievijā jābūt vienādam abu valstu diplomātu skaitam, proti, 455.
Tiek uzskatīts, ka šī ir mūsdienās vērienīgākā diplomātu izraidīšana no jebkuras valsts, ziņo BBC.
ASV Valsts departamenta pārstāvis paziņojis, ka Krievijas lēmums ir "sarūgtinošs" un ka ASV pašlaik apsver atbildes soļus.
Līdztekus šim Krievija likusi ASV diplomātiskajam korpusam atteikties no Maskavas vasaras mājas un kādas noliktavas izmantošanas.
Jaunās ASV sankcijas pieņemtas, lai sodītu oficiālo Maskavu par iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā un Ukrainas, Gruzijas, Moldovas un citu valstu iekšējās lietās.
Iepriekšējo reizi ASV vērsa sankcijas pret Krieviju, kad pagājušā gada nogalē prezidents Baraks Obama izraidīja no ASV 35 krievu diplomātus, kā arī slēdza divus datu centrus, atbildot uz Krievijas hakeru iejaukšanos ASV vēlēšanās.
Jaunais likumprojekts dod tiesības ASV prezidentam uzlikt sankcijas jebkuram uzņēmumam, tostarp arī Eiropas, ja tas ir iesaistīts gāzes vai naftas cauruļvadu attīstībā un ekspluatācijā, kas ved no Krievijas uz Eiropu vai arī atrodas tikai Krievijas teritorijā.
Tomēr likumprojekts ir zīmīgs arī ar to, ka pirmo reizi ierobežo prezidenta iespējas sankcijas vienpersoniski atcelt.
Briselē izskanējis satraukums, ka šīs sankcijas varētu skart vairākus naftas un gāzes piegādes projektus, kuros ir iesaistīti Krievijas uzņēmumi, tostarp arī “Nord Stream 2”.
Vācijas un Austrijas pārstāvji jau jūnijā ir sacījuši, ka šādi ASV mēģina izmantot politiskos rīkus, lai veicinātu savas sašķidrinātās dabasgāzes noietu Eiropā.
Savukārt Latvijas valdība 21.aprīlī noraidīja iesaisti „Nord Stream 2” projektā, norādot uz būtiskiem riskiem nacionālajai drošībai.
