Putins paraksta likumu par tiesībām medijus iekļaut «ārvalstu aģentu» sarakstā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likuma izmaiņas, kas Krievijas varasiestādēm  ļauj pieprasīt ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem reģistrēties ārzemju aģentu sarakstā. Maskavā to atklāti sauc par atbildes reakciju uz ASV prasību Krievijas televīzijas kanālam RT un interneta portālam “Sputnik” piereģistrēties līdzīgā amerikāņu sarakstā.

Putins paraksta likumu par tiesībām medijus iekļaut «ārvalstu aģentu» sarakstā
00:00 / 03:05
Lejuplādēt

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis likuma izmaiņas, kas ļauj pieprasīt ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem reģistrēties ārzemju aģentu sarastā. Tomēr, ko tas varētu nozīmēt un kā šī norma darbosies, līdz galam nav skaidrs.

Krievijas Valsts domē neslēpj, ka

gatavojas piemērot šo likumu tikai izlases kārtā pret konkrētiem plašsaziņas līdzekļiem, nevis pret visiem ārvalstu medijiem, kas ir pieejami Krievijā.

Likums paredz, ka prasību piereģistrēties par ārvalstu aģentu Krievijas Tieslietu ministrija var izvirzīt pret ārzemēs reģistrētiem medijiem, kuri izplata savas programmas un citu saturu Krievijā un saņem naudu no ārvalstu pilsoņiem vai organizācijām. Pēc reģistrācijas šiem medijiem būs regulāri jāsniedz ministrijai īpašas atskaites un uz visām publikācijām būs jābūt norādītam, ka tās ir izveidojis ārzemju aģentu sarakstā iekļautais medijs.

Visticamāk, pirmie, kam liks reģistrēties šajā sarakstā, būs “Radio Brīvā Eiropa” un “Amerikas Balss”. Abi mediji tiek uzturēti no ASV valsts budžeta. Tāpat ierobežojumi, visticamāk, attieksies arī uz nesen “Radio Brīvā Eiropa” paspārnē izveidoto televīzijas kanālu “Current Time”.

Krievijas politiķi uzsver, ka šis likums ir atbildes reakcija uz ASV prasību līdzīgā ārzemju aģentu sarakstā piereģistrēties diviem Krievijas valdības finansētajiem medijiem – televīzijas kanālam RT un interneta izdevumam “Sputnik”. Abi Amerikā un arī citviet tiek regulāri kritizēti par neobjektivitāti un pat patiesības sagrozīšanu ar mērķi veicināt iekšējos konfliktus un nesaskaņas sabiedrībā. Tāpat šie mediji esot mēģinājuši iejaukties ASV prezidenta vēlēšanu norisē. Šo plašsaziņas līdzekļu vadība visus pārmetumus noliedz.

Tomēr ASV sarakstā, kas balstās uz vēl 1938.gadā pieņemto likumu, tiek iekļautas tikai organizācijas, kas ir reģistrētas Amerikas teritorijā. Savukārt Krievijas likums dod Tieslietu ministrijai brīvību vērsties arī pret ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem.

Nav skaidrs, kā Krievijas varasiestādes varēs piespiest ārvalstu plašsaziņas līdzekļus reģistrēties šādā sarakstā.

Nav arī saprotams, kādas sankcijas pret medijiem kāds varēs izvirzīt, ja viņi nepakļausies jaunai prasībai.

Kā norāda portāls “Meduza”, Krievijas likumi joprojām skaidri aizliedz ārvalstu mediju satura bloķēšanu vai cenzūru.

Iespējams, sankcijas var attiekties tikai uz ārzemju aģentu sarakstā iekļauto mediju žurnālistiem, kuri darbojas Krievijā. Piemēram, “Radio Brīvā Eiropa” un televīzijas kanālam “Current Time” tādu ir diezgan daudz. Arī britu raidsabiedrībai BBC ir krievu redakcija, daļa no kuras atrodas Maskavā.

Jāpiebilst, ka līdzīgā ārzemju aģentu sarakstā Krievijā tiek iekļautas arī dažādas nevalstiskās organizācijas, kas saņem finansējumu no ārvalstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt