Turcija kļuvusi par ienaidnieku
Putins dusmīgi norādīja, ka Turcija ir atbildīga par Krievijas militārās lidmašīnas notriekšanu, kas noticis, Turcijai iespaidojoties no ASV.
„Mēs esam sapratuši, ka ir neiespējami panākt kopīgu valodu ar pašreizējo Turcijas valdību,” ceturtdien savā ikgadējā preses konferencē, kuru tiešraidē visā valstī parādīja valsts televīzija, sacīja Putins.
„Valsts līmenī es neredzu nekādu iespēju uzlabot Turcijas valdību,” sacīja Krievijas līderis par Turcijas prezidentu Redžipu Tajipu Erdoganu.
AFP atgādina, ka Krievijas un Turcijas attiecības ievērojami pasliktinājās 24.novembrī, kad Turcijas armijas lidmašīnas uzbruka Krievijas militārajai lidmašīnai, kas, pēc Turcijas ieskata, bija pārkāpusi tās gaisa robežas. Maskava uzstāj, ka tās lidmašīna neatradās Turcijas teritorijā, līdz ar to Ankara ir rīkojusies naidīgi.
Putins neminēja, ka Turcija nav darbojusies, balstoties uz Vašingtonas rīkojumiem, tomēr pieļāva, ka ASV ir meklējusi veidu, kā pamatot Turcijas armijas „ieiešanu Irākas teritorijā un okupēt daļu no tās”. Turcija ir rīkojusies pret Krieviju tā, kā to vēlas ASV. „Es nezinu, vai šāda vienošanās patiešām ir bijusi. Iespējams, ir bijusi,” minēja Putins. „Ja kāds Turcijas valdībā ir nolēmis laizīt amerikāņiem vienā vietā… Es nezinu, vai viņi ir izdarījuši pareizo lietu,” norādīja Krievijas līderis.
Putins arī vainoja Turcijas līderus islāma pārskatīšanā, kas „droši vien liktu [modernās Turcijas tēvam Mustafam Kemalam] Ataturkam kapā apgriezties otrādi”.
Kopumā attiecību pasliktināšanās turpināsies, un ceturtdien Putins Turciju raksturoja kā ienaidnieku. "Mēs uzskatām, ka Turcijas varas iestāžu rīcība, notriecot mūsu lidmašīnu, ir nevis nedraudzīgs, bet naidīgs akts. Ja tas būtu nelaimes gadījums, šādos gadījumos parasti tiek ņemts telefons un sniegti paskaidrojumi. Tā vietā viņi skrēja uz Briseli un sūdzējās, ka viņus apceļ. Kurš viņus apceļ? Un vēl ar NATO piesedzas," dusmojās Putins. "Turcijas tauta, par kuru es runāju uzrunā Federācijas Sanāksmē kā ir bijusi mūsu partneris un draugs, tā arī paliek. Kā ir pierādījusi prakse, ar pašreizējo Turcijas vadību mums ir grūti, vai praktiski neiespējami, sarunāties. Tāpēc starpvalstu līmenī es neredzu iespējas uzlabot attiecības ar Turcijas vadību. Humānajā līmenī – protams, kaut arī šeit Turcijas vadība ir sasniegusi to, ko pati droši vien nebija gaidījusi," klāstīja Putins.
Taču Maskava esot uzlabojusi Sīrija pretgaisa aizsardzība sistēmu, kas var notriekt turku lidmašīna, ja tās turpinās ielidot kaimiņvalsts gaisa telpā. Tieši tāpēc nevienam nevajadzētu lolot cerības, ka Krievija no šīs valsts aizies. Krievijas prezidents arī uzsvēris, ka brīdī, kad Sīrijas konfliktā iesaistītās puses vienosies iesaistīties pārrunās, Krievija savus uzlidojumus Sīrijai pārtrauks. Putins apgalvoja, ka ar Turcijas līdzdalību teroristu grupējums „Daīš” gūst līdzekļus no naftas tirdzniecības.
Krievija esot gatava ciešāk sadarboties ar ASV un Rietumvalstīm cīņā pret šo un citiem teroristu grupējumiem. Vienlaikus vēl nav panākat vienošanās kā mierīgi noregulēt konfliktu Sīrijā. Maskava nepiekrīt, ka vispirms būtu jāatkāpjas diktatoram Bašaram al Asadam, ko pieprasa ASV un tās sabiedrotie.
Konfliktu Ukrainā, saasinot Kijeva
Kremļa saimnieks arī apliecināja, ka vēlas mierīgu konflikta noregulējumu Ukrainā, taču tam liekot šķēršļus pati Kijeva. Trešdien viņš licis atcelt brīvās tirdzniecības režīmu ar Ukrainu, sākot ar 1. janvāri. To pamatojot, ka Kijeva izvēlas ciešāku sadarbību ar ES, kas savukārt aizskarot Krievijas ekonomiskās intereses. Tomēr Maskava pagaidām neplāno vēl vairāk pasliktināt tirdzniecības sakarus starp valstīm.
Atbildot uz jautājumu vai ir iespējama krievu karagūstekņu apmaiņa pret Krievijas cietumos esošiem ukraiņu aktīvistiem, Putins norādījis, ka šādai apmaiņai ir jānotiek pēc principa – visi pret visiem. Šajā uzrunā Putins atzinis, ka Ukrainas austrumos ir Krievu eksperti, kas sniedz padomus dažādu, arī militāru jautājumu risināšanā, taču tā neesot Krievijas regulārā armija. Savukārt komentējot par turpmākajām ekonomiskajām attiecībām ar Ukrainu pēc jaunā gada, Putins uzsvēris, ka nekādas jaunas sankcijas pret Kijevu netiks ieviestas.
"No 1. janvāra mēs prognozējam mūsu ekonomisko attiecību pasliktināšanos ar Ukrainu, jo mēs esam spiesti pieņemt lēmumu par to, ka mēs vairs nesadarbosimies ar Ukrainu kā NVS brīvās tirdzniecības zonas locekli. Mēs negatavojamies ieviest pret Ukrainu nekādas sankcijas un es gribu, lai to sadzird," teica Putins.
"Ukrainai nevarēs piemērot sliktākus noteikumus kā citiem mūsu partneriem. Taču nekādu atlaižu vai preferenču abu valstu tirdzniecībā no 1-mā janvāra nebūs. Praktiski tas nozīmē, ka pašlaik nulles tarifu vietā būs vidēji aptuveni 6% tarifs. Tā nav mūsu izvēle. Mēs dažādi centāmies, taču mūs nesadzirdēja un mūs nevēlējās uzklausīt," pikts bija Putins.
Reaģējot uz pēdējo dienu skandālu Ukrainas valdībā, kurā iesaistīts Putina īpaši nemīlētais bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Putins viņa iecelšanu Odesas gubernatora amatā nosaucis par spļāvienu sejā visai ukraiņu tautai. Interesanti, ka aizstāvēt Saakašvili sociālajos tīklos meties Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs, kurš vēl pirms pāris dienām Saakašvili nolamāja un pat meta ar ūdens glāzi. Par spīti domstarpībām ar Saakašvili, Avakovs ieteicis Putinam nejaukties Ukrainas iekšējās lietās un ļaut lietas nokārtot pašiem ukraiņiem.
Komentējot situāciju pašā Krievijā, Vladimirs Putins uzsvēris, ka krīzes smagākais posms valstī ir aiz muguras, kaut arī iedzīvotāju ienākumi tomēr ir samazinājušies. Savukārt valsts valdības darbību prezidents novērtējis kā apmierinošu.
