Pēc triju gadu pārtraukuma Normandijas formāta Ukrainas miera sarunas Parīzē nekādus Ziemassvētku brīnumus zem eglītes neatnesa. Tikai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās ar 10 minūšu nokavēšanos, nevis kā gadījies iepriekš - ar divu stundu nokavēšanos. Ja Ukrainas prezidents ieradās ar franču "Renault", tad Krievijas prezidents no lidostas cauri franču streikotāju radītajiem sastrēgumiem ieradās ar savu Krievijā ražoto sprādzienu un ložu drošo limuzīnu.
Pēc piecu stundu ilgajām sarunām Elizejas pilī preses konferencē visvairāk saguris izskatījās tieši visjaunākais no visiem sarunu dalībniekiem – Zelenskis. Viņš vairākas reizes atzina, ka pazaudējis domas pavedienu un ka neatceras tikko uzdoto jautājumu. Šī bija Zelenska un Putina pirmā tikšanās aci pret aci, un mīlestība neizveidojās. Abi izvairījās skatīties viens otram acīm un paspiest roku. Divas lietas, kur Ukrainas puses viedoklis radikāli atšķiras no Krievijas – robeža un vēlēšanas separātistu kontrolētajā Donbasa teritorijā – Ukraina grib atgūt kontroli pār savu austrumu robežu ar Krieviju pirms pašvaldību vēlēšanām, bet Krievija teic, ka tikai pēc vēlēšanām – tas esot saskaņā ar Minskas vienošanos.
"Galvenas iemesls, kāpēc es šeit ierados, ir apmaiņa ar visiem ieslodzītajiem, par ko tika runāts Minskā. Mēs esam vienojušies par datumiem, un es ticu, ka tas notiks. Sākotnēji gandrīz vienojāmies par 24. decembri, taču lēmām neriskēt un noteikt termiņu līdz gada beigām. Es ļoti gribētu, lai mūsu cilvēki atgrieztos mājās pie savām ģimenēm līdz Jaunajam gadam," teicis Zelenskis. Prezidents labi saprot, ka Ukrainā daudzi ar bažām ne tikai vēro viņa tikšanos ar Putinu, bet pat rīko lielas protesta demonstrācijas - uztraucoties par to, ka Zelenskis varētu pārāk piekāpties Putinam – kaut vai pieredzes trūkuma dēļ. Tāpēc viņš Parīzē īpaši uzsvēra – Ukraina nebūs federāla valsts, liekot saprast, ka Doņeckas autonomija neietilpst viņa plānos.
Zelenskis preses konferencē atzina, ka izdevies sarunās panākt daudz mazāk, nekā viņš bija cerējis. Visi valstu līderi vienojušies pēc četriem mēnešiem tikties atkal. Šobrīd sasniegtais ne Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, ne Vācijas kanclerei Angelai Merkelei nedod pamatu aicināt pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis kaut vai domāt par sankciju pret Krieviju atcelšanu.
Ukrainas austrumos uz Normandijas sammita rezultātu ļoti piesardzīgi reaģējusi gan Ukrainas opozīcija iepriekšējā prezidenta Petro Porošenko vadībā – sarunas nebijušas ne uzvara, ne arī valsts nodevība -, gan arī paši Ukrainas austrumu iedzīvotāji un tur dislocētie karavīri. Par joprojām nokaitēto situāciju atgādināja trīs karavīru nāve dienu pirms Normandijas samita - karavīri zaudēja dzīvību, sprāgstot mīnai. Notika arī kārtējie uguns ierobežošanas režīma pārkāpumi. Pēc tikšanās vismaz pagaidām tiek ziņots par klusumu. Vai tas saglabāsies – to nezina neviens, cerību nav daudz. "Neredzu saskarsmes punktus, tā teikt. Katram ir savs skatu punkts, un piekāpties neviens netaisās. Tāpēc diez vai kaut kas tuvākajā laikā mainīsies. Varbūt kāda apmaiņa ar gūstekņiem, lai vismaz ļaudis mājās atgrieztos no abām pusēm. Bet politiskā plānā – diez vai," teicis Doņeckas apgabala iedzīvotājs Dmitrijs.
Savukārt bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko norādījis, ka nav pieļaujama sakāve, kad ir maksāts tik daudz. "Šī cena, kuru samaksājuši Ukrainas varoņi, trīssimt gadus cīnoties par neatkarību un pēdējos piecus gadus – pretojoties Krievijas agresoram!" tā Porošenko.
