ES dalībvalstīm ir efektīvāk jāizmanto piešķirtie seši miljardi Eiropas līdzekļu, lai veicinātu jauniešu pāreju no izglītības iestādēm uz darba vietām, norādījuši parlamenta deputāti debatēs par Eiropas Jaunatnes iniciatīvu. Jauniešu bezdarba līmenis Eiropā ir divas ar pusi reizes lielāks nekā pieaugušajiem. Tie ir vairāk nekā pieci miljoni jauniešu bezdarbnieku zem 25 gadiem.
Sociālistu un Demokrātu grupas Vācijas pārstāve Juta Šteinruka norādīja, ka dalībvalstīm ir grūtības īstenot nodarbinātības programmas, jo finansējuma saņemšanas procedūras esot pārlieku sarežģītas. „Kad mēs skatāmies uz komisijas izvirzītajiem pilotprojektiem, mums tie jāizvērtē ļoti uzmanīgi - kā nauda tiek izlietota un vai tā tiešām tiek lietota pietiekami veiksmīgi? Mums ir nepieciešama arī visaptveroša stratēģija cīņai pret bezdarbu Eiropā. Tas nozīmē, ka finansējumam jābūt nodrošinātām arī pēc 2016. gada, tāpat jābūt ieguldījumiem ekonomikas izaugsmē, kvalitatīvu darbavietu radīšanā un vairāk jāstiprina Eiropas solidaritāte krīzes valstīs,” pauda Šteinruka.
Eiropas Konservatīvo un Reformistu grupas britu pārstāve Antea Makintaira sacīja, ka nav vienota risinājuma jaunatnes problēmai ES, tādēļ komisijai būtu jādalās ar idejām un labāko praksi. Viņa aicināja stimulēt tieši mazos un vidējos uzņēmējus. „80% jauno darbavietu nāk no maziem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc tiem jāpalīdz un jāiedrošina darbā pieņemt jauniešus. Mums ir jāveido arī programmasm, kas stimulē pašus jauniešus kļūt par uzņēmējiem, lai viņi izmantotu savu lielo enerģiju un entuziasmu. Tāpat jānodrošina mentori, kas šiem jauniešiem palīdzētu veidot savus uzņēmumus, kuros jaunieši savukārt varētu nodarbināt vēl citus,” teica Makintaira.
Savukārt Nodarbinātības komisārs Lašlo Andors skaidroja, ka jaunatnes nodarbinātības programma ir rezultatīva, jo no 34 programmām apstiprinātas jau 26.
Turklāt nākamajā gadā programmām būs pieejami vēl četri miljardi eiro.
Latvijas jauniešu bezdarba situācija, lai arī pamazām, taču uzlabojoties pēdējā laikā, stāsta Labklājības ministrijas darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Valstī patlaban ir ap 7000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Ir jāsniedz atbalsts līdz četriem mēnešiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū, sniegtu viņiem prasmes iekļauties izglītības sistēmā. Latvijā garantijas pasākumiem tuvāko sešu gadu laikā plāno izmantot 63 miljonus eiro,” skaidro Lipskis. Līdzekļi būs no Eiropas Sociālā fonda un Jauniešu iniciatīvas fonda.
Labklājības ministrija bažas izteikusi arī par aptuveni 15 000 jauniešu, kuri nav reģistrējušies kā bezdarbnieki un vienlaikus arī nestrādā un nemācās. Jauniešu garantijas iniciatīva paredz arī šo jauniešu apzināšanu un iesaistīšanu pasākumos.
