Vēl aprīļa sākumā Ziemeļīrijā izcēlās nekārtības, un saistībā ar breksita vienošanos pieaugusi neapmierinātība lojālistu vidū.
Arī pienākot simtgadei, nešķiet, ka Ziemeļīrijā pastāvošie strīdi starp Apvienoto Karalisti atbalstošajiem lojālistiem un republikāņiem, kuri atbalsta savienību ar Īriju, drīzumā varētu norimt.
Lai gan Lielbritānijas Ziemeļīrijas birojs solījis, ka simtgades svinības “uzsvērs daudzveidīgo perspektīvu un identitātes spēku un skaistumu” šajā provincē un pārējā Lielbritānijā, ne visi šo simtgadi vēlas svinēt. Piemēram, īru nacionālistu partijas boikotējušas simtgades pasākumu plānošanu.
Kaut arī daļa Covid ierobežojumu atcelti, tomēr lielas svinības šogad par godu simtgadei nav plānotas.
Kā aģentūrai AFP atzinis Korkas Universitātes koledžas pētnieks Džonatans Everšeds – lojālistiem un nacionālistiem ir atšķirīga pagātnes izpratne: viņi piemin dažādas lietas un dara to atšķirīgi, tāpēc ka viņiem ir pretrunīgi redzējumi par Ziemeļīrijas politisko nākotni.
KONTEKSTS:
Jaungada naktī Lielbritānija pameta Eiropas muitas savienību un vienoto tirgu. Lai gan juridiski Lielbritānija Eiropas Savienības (ES) bloku pameta jau 2020. gada 31. janvārī, līdz šim gadam faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods. Tā laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemassvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt un 30. decembrī arī abām pusēm parakstīt.
Dodoties uz Lielbritāniju, ES pilsoņiem tagad jārēķinās ar papildu nosacījumiem. Piemēram, bloka pilsoņiem vairs nebūs automātisku tiesību ilgstoši uzturēties un strādāt Lielbritānijā.
