Portugāles premjerministrs Pedro Pasušs Koelju ceturtdien turpināja centienus atrisināt politisko krīzi, kas sākās šīs nedēļas sākumā, un draud ar ārkārtas vēlēšanām. Pirmdien no amata negaidīti demisionēja finanšu ministrs Vitors Gaspars no Koelju vadītās centriski labējās Socāldemorkātu partijas. Viņš bija izpelnījies starptautisko aizdevēju atzinību par centieniem ieviest reformas un taupības pasākumus.
Jau nākamajā dienā atlūgumu iesniedza arī ārlietu ministrs Paulu Portašs, kura vadītā nelielā konservatīvā Tautas partija ietilpst premjera vadītajā, bet trauslajā divu partiju koalīcijā. Šis lēmums izraisīja politisko krīzi. Viņa lēmums bija tieši saistīts ar finanšu ministra demisiju dienu iepriekš. Atlūguma vēstulē Portašs norādīja, ka viņš neatbalsta premjera lēmumu aizstāt Gasparu ar Finanšu ministrijas sekretāri Mariju Luišu Albukerki, kas pārvaldījusi valsts privatizācijas pūliņus, un arī tiek uzskatīta par stingru taupības pasākumu atbalstītāju. Tas izgaismoja nesaskanas, kas koalīcijā valda saistībā ar valsts glābšanas programmas reformām
Premjers Koelju gan paziņoja, ka Portaša atlūgumu vēl nav pieņēmis. Abi jau tikušies divas reizes, arī ceturtdien no rīta. Pēc pēdējā sarunu raunda premjers birojs norādīja, ka tajā valdījusi „ļoti pozitīva atmosfēra.” Ceturtdien Koelju tiekas arī ar Portugāles prezidentu Anibalu Kavaku Silvu, cerībā, kas spēs viņam stādīt priekšā reālu risinājumu valdības krīzei. Portugāles prese ziņo, ka šī mērķa labad premjers varētu veikt izmaiņas ministru kabineta sastāvā, lai Portašs iegūtu premjerministra vietnieka amatu ar atbildības sfēru ekonomikas lietās.
Kreisi orientētie opozīcijas politiskie spēki tostarp uzstāj, ka ir jārīko ārkārtas vēlēšanas. Aptaujas liecina, ka tādā gadījumā valdošās koalīcijās partiju sekmes būtu visai bēdīgas. Bet uz spēles likta arī Portugāles uzticamība finanšu tirgos un starptautisko kreditoru acīs. 2011.gadā Portugāle saņēma 78 miljardu eiro lielu starptautisko aizdevumu, un kopš tā laika tā bijusi spiesta ieviest plašus taupības pasākumus un reformas. Valsts ekonomika atradusies recesijā jau divus gadus, prognozes par šo gadu liecinu, ka iekšzemes kopprodukts saruks vēl par vairāk nekā 2%. Portugālē ir arī viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem Eiropas Savienībā.
Politiskās krīzes dēļ strauju kāpumu piedzīvojušas gan Portugāles aizņemšanās izmaksas, gan kritās akciju vērtība lielākajās Eiropas fondu biržās. Koelju tomēr paudis pārliecību, ka valdības stabilitāti izdosies saglabāt. Arī Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka Portugāles ekonomika ir „drošās rokās”, tā komentējot jaunās finanšu ministres iecelšanu.
