Krievijas pretgaisa aizsardzības iekārtu skaits Ukrainas austrumos ir sasniedzis augstāko līmeni kopš pagājušā gada augusta, Ar šādu paziņojumu klajā nākusi ASV Valsts departamenta pārstāve Marija Hārpa.
Pēc viņas vārdiem, Krievija turpina piegādāt kaujiniekiem gan bruņojumu, gan arī turpina pašu kaujinieku apmācību, un krievu bezpilota lidaparātu iesaistīšana šajās mācībās tikai apstiprina to, ka Krievija šajos procesos ir ļoti aktīvi iesaistīta. Tāpat Valsts departamenta pārstāve norādījusi, ka Ukrainas un Krievijas robežas tuvumā ir pieaudzis arī izvietotā Krievijas karaspēka apjoms, kas ir lielākais kopš oktobra.
Vienlaicīgi tiek ziņots par to, ka prokrieviskie kaujinieki turpina pārkāpt pamiera noteikumus, apšaudot ukraiņu spēku pozīcijas gan no mīnmetējiem, gan artilērijas, gan tankiem. Grupa „Informatīvā pretošanās” informē, ka notiek arī aktīva kaujinieku spēku pārgrupēšanās.
Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka ASV Valsts departamenta paziņojumi pārsteidz ar savu nekompetenci. Ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs atgādinājis, ka pat Ukrainas oficiālās varas iestādes atzīst, ka kopš pagājušā gada vasaras tās kaujas aviāciju Ukrainas austrumos neizmanto, piebilstot, ka Ukrainai faktiski nemaz īsti kaujas aviācijas vairs neesot. Tāpēc arī amerikāņu izteikumi liekoties absurdi.
Vienlaicīgi Konašenkovs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem, amerikāņu militārie instruktori jau tagad karadarbības zonā apmācot ukraiņu spēka struktūru pārstāvjus. Tas nenotiekot Ļvovas apgabalā Javorovskas poligonā, bet gan Mariupoles, Severodoņeckas, Artjomovskas un Volnovahas tuvumā.
Pēc viņa vārdiem, sabiedrībai par to vajadzētu satraukties, jo Nacionālā gvarde tiekot apmācīta, kā doties uzbrukumos pilsētām. Konašenkovs arī painteresējies, vai amerikāņu instruktori nav pārbaudījuši, vai viņu apmācāmajiem nav uztetovēta nacistiskā simbolika.
Kamēr Krievija un ASV turpina apmainīties ar apsūdzībām par notikumiem Ukrainā, šīs valsts prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka Donbasa konflikta laikā kopumā dzīvību ir zaudējuši 6500 karavīri un civiliedzīvotāji un šāds bojāgājušo skaits spētu paralizēt jebkuru valsti.
Intervijā Francijas televīzijas kanālam “iTele” Porošenko vienlaicīgi atzinis, ka Ukraina ir kļuvusi daudz vienotāka un ir gatava aizsargāties kā nekad iepriekš.
Vienlaicīgi Porošenko izteicies, ka ierosinās sarīkot valstī referendumu par Ukrainas iestāšanos NATO. Pēc viņa vārdiem, šis jautājums ir fundamentāls un tāpēc tas jāizlemj tautai.
2010.gadā pieņemto likumu par ārpusbloku statusu prezidents nosaucis par stratēģisku kļūdu, kas faktiski novedusi pie ukraiņu armijas likvidēšanas. Runājot par to, kad referendums par dalību NATO varētu notikt, Ukrainas prezidents paudis viedokli, ka tauta šādam balsojumam varētu būt gatava pēc pieciem, sešiem gadiem.
Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju un kaujās gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
