Tā sestdienas rītā intervijā Latvijas Radio programmai „Labrīt” sacīja politologs Jānis Kapustāns.
Viņš atgādināja, ka Grieķijā uzvarēja kreisi radikālā partija „Syriza”, Lielbritānijā pašreizējais premjers Deivids Kamerons turēs vārdu un rīkos referendumu par valsts palikšanu ES, Polijā prezidenta vēlēšanās negaidīti uzvarēja populistiskus solījumus devušais Andžejs Duda, savukārt Spānijā var tikt pārtraukta tradicionālā valdošo partiju hegemonija un var parādīties jauni radikāli spēki, kas sola radikālas pārmaiņas ekonomikā.
Politologs atgādināja ES augstās komisāres Federikas Mogerīni teikto, ka, no vienas puses, politiķiem būtu jāņem vērā iedzīvotāju vēlmes un mainīgais noskaņojums, no otras puses, šo četru valstu iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka viņi ir daļa no ES un nav nepieciešams „deķīti vilkt tikai uz savu pusi”.
Komentējot pašvaldību vēlēšanu rezultātus Spānijā, Kapustāns uzsvēra, ka tieši jaunajos politiskajos spēkos no ekonomiskajām grūtībām pagurušie Spānijas iedzīvotāji redz iespēju valstij uzplaukt. Arī abu lielāko pilsētu – Madrides un Barselonas – mēri ir politiķi, kuriem agrāk nebūtu iespēju ieņemt pilsētu vadītāju amatus. Piemēram, par Madrides mēru ir kļuvusi bijusī komuniste.
Savukārt Polijas prezidenta vēlēšanas ir trauksmes zvans pašreizējai Polijas valdību veidojošajai koalīcijai. Jau drīz šajā valstī būs arī parlamenta vēlēšanas, un Dudas uzvara pār līdzšinējo prezidentu Broņislavu Komorovski liecina, ka koalīcija var negūt cerēto atbalstu, līdz ar to iespējama valdības maiņa. Tiesa, tas nenozīmē, ka Polija varētu novērsties no Rietumu kursa.
