Ir trīs vadoši partiju bloki, bet diez vai kādam būs vairākums. Aptaujas prognozē populistu uzvaru, kas noraida koalīcijas veidošanu ar tradicionālajām partijām (un ir pret itāļu karavīru nosūtīšanu uz NATO bataljonu Latvijā). Līdz šīm valdošajiem sociāldemokrātiem sola sakāvi. Bet uz politiskās skatuves ar vērienu atgriezies daudzu savulaik norakstītais miljardieris, pretrunīgi vērtētais bijušais premjers Silvio Berluskoni.
Itālijas politika ir slavena ar zināmu neprognozējamību un plūstošu mainīgumu. Kopš 2.pasaules kara pēdējos ar astīti 70 gados Itālijai bijušas vairāk nekā 60 valdības. Pārmaiņas nesīs arī šosvētdien gaidāmās vēlēšanas, kad itāļi izvēlēs deputātus abās parlamenta palātās.
Atmosfēra ir visai saspringta. Starp galvenajām priekšvēlēšanu tēmām bijusi migrācija – no Āfrikas pāri Vidusjūrai visvairāk migrantu tagad dodas uz šo dienvidu valsti. Februāra sākumā Mačeratas pilsētā kāds itāļu vīrietis no automašīnas atklāja uguni uz garāmgājējiem, ievainojot sešus afrikāņu imigrantus. Viņš to esot darījis, kad uzzinājies, ka par kādas itālietes slepkavību aizdomās tur imigrantu no Nigērijas. Aktuāls diskusiju temats ir arī Eiropas Savienības nākotne un Itālijas vieta tajā, arī ekonomika un bezdarbs, īpaši jauniešu vidū.
Aizvadītajā nedēļas nogalē desmitiem tūkstoši cilvēku piedalījās gan labējo, gan kreiso demonstrācijās vairākās pilsētās.
Tiesa, bijis mazāk diskusiju par partiju piedāvājuma saturu, bet vairāk par personībām, uzskata itāļu politologs Luidži Troiani no Pjetro Nenni fonda.
Viņš Latvijas Radio pauž, ka Itālijas iedzīvotāji ir vīlušies politikā.
„Cilvēki jūtas, ka valdība jeb politiskā elite dzīvo it kā pilī, tālu no tautas nedienām un problēmām. Tas tomēr nenozīmē, ka tas būs protesta balsojums. Nē, balsojums būs, lai radītu kādu cerību, lai radītu kādu jaunu opciju. Tas protams nozīmē to, ka šādā klimatā, kāds ir pašlaik, par to maksātu jebkura valdība. Šajā gadījumā rēķinu maksās esošā, Demokrātiskās partijas valdība,” norāda Troiani.
Aptaujas liecina, ka uzvarēt un visvairāk vietu parlamentā iegūt varētu populistiskā, eiroskpetiski noskaņotā Pieczvaigžņu kustība. Tās līderis komiķis Bepe Grillo, starp citu, kritizējis Romas lēmumu uz NATO bataljonu Latvijā nosūtīt arī itāļu karavīrus.
Vairākumu Pieczvaigžņu kustība gan diez vai iegūs, un viens no tās pamatprincipiem bijis, ka tā nekad nesadarbosies ar tradicionālajām partijām.
Aptuveni piekto daļu balsu varētu iegūt pašlaik valdošā kreisi noskaņotā Demokrātiskā partija ar bijušo premjeru Mateo Renci priekšgalā.
Vienlaikus uz politiskās skatuves ir atgriezies skandalozais un pretrunīgi vērtētais bijušais premjers, miljardieris Silvio Berluskoni.
Daudzi viņu bija norakstījuši pēc notiesājošā sprieduma pirms dažiem gadiem par nodokļu krāpšanos.
Valsts amatu 81 gadu vecais magnāts joprojām nevar ieņemt, bet liegums beigsies nākamgad.
Berluskoni vada konservatīvo partiju ''Forza Italia'' jeb „Uz priekšu, Itālija”. Blokā ar citām labēji noskaņotām partijām kā nacionālistisko “Lega Nord” jeb “Ziemeļu līgu” šī apvienība kopā varētu iegūt tuvu 40% balsu.
Trīs bloki, kas būs dominējošie, ir skaidri. Bet kā tas beigsies – nav skaidrs, turklāt aptaujas liecina, ka miljoniem vēlētāju vēl nav izlēmuši. Bažas par Eirozonas ietekmīgās trešās lielākās ekonomikas politisko nākotni tuvākajos mēnešos ir arī Briselē. EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pirms nedēļas pat brīdināja, ir jāgatavojas ļaunākajam scenārijam.
„Marta sākums Eiropas Savienībā būs ļoti svarīga nedēļa. Vācijā būs zināms tā dēvētā sociāldemokrātu referenduma rezultāts [par piekrišanu koalīcijai ar Merkeles konservatīvajiem], Itālijā būs parlamenta vēlēšanas. Esmu vairāk uztraucies par Itālijas vēlēšanu iznākumu. Mums ir jābūt gataviem vissliktākajam scenārijam. Vissliktākais scenārijs būtu, ka Itālija nav darbotiesspējīga valdība,” teica Junkers.
Izskanējis, ka varētu tikt izveidota tā dēvēta „lielā koalīcija” starp sociāldemokrātu Renci un labēji noskaņotajiem, kas stāv aiz Berluskoni. Tomēr abi šādu sadarbību noraidījuši. Un brīdinājuši - viņu attiecīgais bloks neiegūs vairākumu, būs jārīko jaunas vēlēšanas. Itāļu profesors Troiani turklāt norāda –
ja arī Berluskoni un Renci vienosies, tas vēl nenozīmē, ka to atbalstīs no attiecīgajām partijām ievēlētie deputāti.
„Itālijā tā ir vēl viena, daži saka – problēma mūsu demokrātiskajā sistēmā -, ka ievēlētie deputāti neatbild partijas priekšā tā, kā tas notiek, piemēram, Vācijā vai Lielbritānijā,” pauž Troiani. “Viņi atbild paši savā priekšā, viņi var mainīt parlamentārās grupas piederību dienu pēc vēlēšanām. Partijas disciplīna Itālijā nav tik stingra kā citos parlamentos. Tevi var ievēlēt no vienas partijas, bet nākamajā dienā tu pārej pie citas partijas. Piemēram, jo viņi tev piedāvā vietu valdībā – kāpēc ne? Vai tu vienkārši pārdomā – kāpēc ne?” saka politologs.
Neizdošanās gadījumā var būt atkārtotas ārkārtas vēlēšanas. Profesors Troiani gan personīgi neuzskata, ka līdz tam tiešām nonāks, bet šādu iespējamību neizslēdz. Problēma, viņš norāda, ir tāda, ka diez vai kādam no trīs dominējošajiem blokiem izdosies iegūt vairākumu, taču vienlaikus tie grib varu tikai sev un nevēlas veidot koalīcijas.
