Kā vairākās preses konferencēs atzinis Eiropas Komisijas viceprezidents Frans Timmermanss, Eiropa nevar ļaut vienai dalībvalstij ignorēt tās pamatvērtības. “Kā mēs visi zinām, Eiropas Savienība ir uzbūvēta uz noteiktām vērtībām, un šīs vērtības ir iekļautas kopējā līgumā.
Viena no šīm vērtībām ir cienīt un ievērot likuma varu. Tas ir pamats, uz kā mūsu dalībvalstis zina, ka viss, kas notiek Eiropas Savienībā, notiek pēc vienādas likuma izpratnes.
Lai saglabātu šo izpratni un lai pasargātu likuma varu, mums ir jārīkojas kolektīvi – Eiropas Komisija ir sargsuns, bet jāiesaistās arī pārējām dalībvalstīm. Jau kopš janvāra mēs cenšamies uzturēt aktīvas sarunas, lai atrastu risinājumus. Taču šie risinājumi ir jāatrod Polijā, starp tās politiskajām partijām. Mēs komisijā varam tikai palīdzēt ar padomu,” pauda Timmermanss.
Protams, Eiropas Komisijas viceprezidents ir diplomāts. Polijas valdošā partija „Likums un taisnīgums” jau ilgstoši ir kaitinājusi Briseli.
Viena problēma ir centieni ierobežot mediju darbību, bet otra - veids, kā Polijā ieceļ Konstitucionālās tiesas tribunāla tiesnešus.
Tieši Konstitucionālās tiesas jautājumi apdraud likuma varu Polijā. Sabiedrisko mediju iegrožošana ir veids, kā Polijas valdība domā, kā tā funkcionē.
Kā vēl pavasarī, kad masveida izmaiņas un atlaišanas piedzīvoja Polijas sabiedrisko mediju darbinieki, teica žurnālists Jaceks Žakovskis, Polijas valdošā partija ir kaut kāds Krievijas domāšanas adepts. “Domāju, ka „Likums un taisnīgums” mēģina nodibināt neliberālo demokrātiju, kas nekalpo sabiedrībai. Plašsaziņas līdzekļu misiju tā saprot kā Krievijā. „Likums un taisnīgums” uzskata, ka mediju loma ir skaidrot sabiedrībai, ko dara valdība un kādas ir tās idejas,” Žakovskis teica intervijā Latvijas Televīzijai.
Vēl viens redzams šādas neliberālas demokrātijas piekritējs ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Viņš allaž uzsver, ka kārtību nodrošināt var tie, kas spējīgi pieņemt nepopulārus lēmumus. Piemēram, savā uzrunā Budapeštā, viņš uzsvēra, ka Ungārija ir gatava iet savu ceļu.
“Šobrīd Ungārija un Ungārijas tauta ir apliecinājums kārtībai ārkārtīgi nemierīgā laikā Eiropai. Daudzu Eiropas valstu līderi nespēj vai negrib uzņemties atbildību cīņā pret iemesliem, kas degradē kārtības izjūtu Eiropā. Milzīgā imigrantu plūsma grauj izpratni par likuma varu un kārtību Eiropā. Rezultāts ir sabiedrības šoks, jo tiek degradēta izpratne par to, ko nodrošina likums un kārtība. Mēs kā valsts iesim savu, neatkarīgu ceļu, lai domātu vispirms par drošību,” sacīja Orbans.
Lai piebremzētu Polijas valdības trauksmaino darbību ap Konstitucionālajām tiesām, Eiropas Komisija nosprauda ultimātu. Polijas valdībai ir doti trīs mēneši laika, lai novērstu apdraudējumu, kas rodas likuma varai caur augstāko tiesu instanci valstī.
Gandrīz pirms nedēļas Polijas prezidents Andžejs Duda izsludināja grozījumus likumā, bet iekļāva normu, kas varētu mazināt Briseles nepatiku. Jaunās izmaiņas paredz, ka turpmāk Konstitucionālās tiesas tiesnešu tribunāls varēs pieņemt lēmumus nevis ar vienkāršo vairākumu, bet vismaz divām trešdaļām balsu. Tāpat tiesnešiem būs pienākums izskatīt lietas nevis pēc to nozīmīguma, bet gan pēc lietu iesniegšanas kārtības. Pilnā tiesnešu sastāvā tiesai būs jāizskata tikai veto prezidenta likumiem, likumam par tribunāliem, kā arī politisko partiju darbības atbilstība konstitūcijai. Citu likumu atbilstību konstitūcijai tribunāls varēs izskatīt pat tikai piecu tiesnešu sastāvā, bet sarežģītākas lietas 11 tiesnešu sastāvā.
Polijas opozīcija gan brīdina - arī šādā redakcijā tiesnešiem būs grūti ietekmēt ļoti svarīgus jautājumus. Ne velti pat Polijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs aicināja prezidentu šos grozījumus tomēr neizsludināt.
Savukārt no Eiropas Komisijas puses pastāv iespēja ierosināt ieviest Lisabonas līguma 7.paragrāfa darbību, kas varētu liegt Polijai tiesības balsot Eiropas Padomē. Lai paragrāfu ierosinātu, nepieciešams vismaz 22 Eiropas dalībvalstu atbalsts un arī Eiropas Parlamenta piekrišana.
Vēl izskan, ka Polijai varētu apturēt arī struktūrfondu maksājumus. Kamēr Polijai vēl ir laiks atrast risinājumu līdz vēlajam rudenim, nākamās valstis, kas jau stāv rindā uz Briseles galvassāpēm, ir Slovākija un Horvātija. Tās acīmredzami vēlas sekot pirmajam līderim Eiropā, kurš ir ieviesis neliberālu demokrātiju – tas, protams, ir jau citētais Viktors Orbans.
Eiropas Komisija ir skaidri pateikusi, tā neliksies mierā, kamēr nebūs novērsti sistēmiski draudi Polijas Konstitucionālās tiesas darbībai.
Kamēr komisija vērtēs pēdējās izmaiņas, eksperti atzīst, cīņā šobrīd Eiropā notiek par izpratni – kas ir patiesās Eiropas Savienības vērtības un kas nepieciešams, lai tās saglabātu un ievērotu.
