Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Neatkarības karš. Bermonts sāk uzbrukumu Rīgai

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Šķēles ģimene gatava dāvināt zemi koncertzalei: Rīgai šī dāvana var izmaksāt miljonus

Polija nedēļā pirms parlamenta vēlēšanām: kādas izmaiņas notikušas pēdējos četros gados

Polijas parlamenta vēlēšanu intriga – vai nacionālkonservatīvie arī šoreiz gūs vairākumu

Polijā svētdien, 13. oktobrī, parlamenta vēlēšanās lems, kādu ceļu Polija ies nākamos četrus gadus. Iepriekšējos pie varas bijusi nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" – ekonomika augusi labi, sociālo pabalstu programmas ir populāras, bet starptautisko tēlu iedragājuši strīdi ar Briseli par tieslietu sistēmas reformām un migrācijas jautājumiem.

Partija "Likums un taisnīgums" uzvarēja vēlēšanās pirms četriem gadiem, un tai uzvaru sola arī šajās vēlēšanas. Galvenā intriga – vai arī šoreiz izdosies iegūt absolūto vairākumu. Ja ne, tad galvenā opozīcijas partija – liberālā "Pilsoniskā platforma" – pauž gatavību izveidot plašu koalīciju nacionālkonservatīvo gāšanai no varas krēsla. Tā norāda – Polija šonedēļ izvēlēsies, vai būt liberālai vai neliberālai demokrātijai nākamos četrus gadus. Kā Polija mainījusies aizvadītajos četros? Ko sola partijas? Cik ļoti vēlas nokļūt pie varas? Ko domā poļi?

ĪSUMĀ:

  • "Likums un taisnīgums" sola minimālo algu palielināt gandrīz divreiz, pensionāriem aiznākamgad divas piemaksas.
  • Aptaujas: "Likums un taisnīgums" iegūs 40-45% vēlētāju balsu, bet opozīcijas "Pilsoniskā platforma" koalīcija – ap 25%.
  • Politikas eksperte: ja nacionālkonservatīvie iegūs vairākumu, tad kopumā nekas daudz Polijā nemainīsies.
  • Opozīcijas lielākā problēma - vīzijas un gana pievilcīgu priekšlikumu trūkums, lai piesaistītu cilvēku masas, uzskata žurnālists.
  • Viņaprāt, Polijas starptautiskais imidžs pēdējo četru gadu laikā "faktiski ir iznīcināts", pozīcijas ES kļuvušas vājākas.
  • "Likums un taisnīgums" pildījusi iepriekš dotos solījumus; Polijas ekonomikai klājas labi, ieviesti jauni sociāli pabalsti.

Krakovietis kritizē pašreizējo valdību

Latvijas Radio septembrī devās uz Krakovu, Polijas dienvidu pilsētu, lai skaidrotu, kā tur sagaida drīzās parlamenta vēlēšanas – valsts nozīmīgāko politisko notikumu pēdējo gadu laikā. Polijas otrā lielākā pilsēta, bagātīgu vēsturi un pirms gadsimtiem galvaspilsēta, Krakova ieņem īpašu lomu Polijas vēsturē. Te atrodas Krakovas karaļu pils un Vāvelas katedrāle, kur atdusas bijušo Polijas karaļu pīšļi.

Attēlā Mateušs Kijevskis
Krakovā akadēmiskajā grāmatnīcā, kur plauktos tematiski sagūlušas simtiem grāmatu un publikāciju par politiku, filozofiju, starptautiskajām attiecībām, vēsturi un daudzām citām jomām, Latvijas Radio tiekas ar Mateušu Kijevski. 35 gadus vecs, viņš šeit ir grāmatu pārdevējs, palīdzot visiem interesentiem atrast viņiem vajadzīgo vai sirdij tuvo.

 

Mateušs saka, ka šajās vēlēšanas balsos par kreiso partiju koalīciju, jo tās piedāvājums visvairāk atbilst viņa idejām. Piebilst gan, ka nav šo partiju liels fans, bet uzskata, ka to idejas ir nepieciešamas uz politiskās skatuves.

Par abām lielajām partijām – valdošo nacionālkonservatīvo "Likums un taisnīgums" un opozīcijas liberālo "Pilsoniskā platforma" - viņš ir kritisks.

"Tās pārsvarā pievēršas sasvstarpējiem cīniņiem, nevis koncentrējas uz sabiedrības īstajām problēmām, piemēram, veselības aprūpi, kas ir ļoti nozīmīgs jautājums Polijā. Tas ir skumji, ka abas vadošās partijas cīnās savā starpā, un tā pamatā ir sabiedrisko attiecību cīņa," spriež Mateušs.

Bez veselības aprūpes svarīgi arī enerģētikas un vides jautājumi. Viņš uzskata, ka „abām lielajām partijām nav nekādas intereses mazināt enerģētikas sektora atkarību no oglēm un iegūt enerģiju no sabalansētākiem avotiem". Un ko viņš domā par pašreizējo valdību? "Esmu ļoti kritisks par mūsu pašreizējo valdību, bet nedomāju, ka tā ir katastrofāla," atzīst Mateušs. "Dažas lietas, ko viņi dari, gluži vienkārši ir nepareizas. Piemēram, tas, ko viņi dara ar tiesnešiem, tieslietu jomā. Bet daudzu Polijas iedzīvotāju ieskatā viņi ir daudz efektīvāki nekā citas partijas.

Vienu lietu viņi ir izdarījuši ļoti labi, un tas ir sociālais atbalsts, palīdzība nabadzīgajām ģimenēm. Tas ir viņu galvenais spēks un ietekme uz Polijas iedzīvotājiem, jo viņi baidās, ja kāds cits uzvarēs vēlēšanās, tad šo palīdzību samazinās."

Jaunas vēlēšanas, jauni solījumi

Runa it īpaši ir par pabalstu programmu "500+" ģimenēm ar bērniem un trūcīgajām ģimenēm, ko pēc nākšanas pie varas ieviesa partijas "Likums un taisnīgums" valdība. Tas izrādījies ļoti populārs solis

Ekonomikai klājas labi, un svētdienas parlamenta vēlēšanās šai partijai uzvaru sola arī šoreiz. Galvenā intriga – vai arī šoreiz izdosies nodrošināt absolūto vairākumu, vai līdz tam tomēr pietrūks.

Jaunas vēlēšanas, jauni solījumi.

Tagad nacionālkonservatīvie sola četru gadu laikā minimālo algu palielināt gandrīz divreiz – līdz 4000 zlotu jeb aptuveni 900 eiro mēnesī, paziņoja partijas līderis Jaroslavs Kačinskis. Bet pensionāri aiznākamgad saņemšot divas piemaksas.

Šogad poļu pensionāriem tika izmaksāta tā dēvētā 13. piemaksa, papildu nauda.

Tiek sagaidīts, ka uzvaras gadījumā premjera amatu saglabās Mateušs Moraveckis.

Attēlā Rišards Terleckis
Pāris stundu brauciena attālumā no Krakovas kalnainajā Kriņicā, kur ik septembri notiek starptautiskais ekonomikas forums, Latvijas Radio tikās ar vienu no valdošās partijas "Likums un taisnīgums" vadošajiem politiķiem, parlamenta vicespīkeri Rišardu Terlecki, kurš saka: "Mūsu vēstījums pilsoņiem ir – spēcīga nācija, droša valsts un vienlīdzīgas izaugsmes iespējas visiem."

 

"Likums un taisnīgums" uzvarēja arī maija Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bet Terleckis ir vīlies par to, ka kopumā Eiropas Savienībā (ES) labējiem spēkiem neklājās tik labi, kā bija cerējis. Jautāts, kāpēc cilvēki balso par viņa partiju, Terleckis spriež: "Mēs esam vienīgā partija, kas domā par Polijas interešu aizstāvēšanu. (..) Pārējās domā par vienu Eiropu zem Vācijas, par vienu Eiropu, kurai ir simpātijas pret Putinu, par Krievijas, nevis Amerikas interesēm Eiropā."

Attēlā Gžegožs Shetina

Turpat Kriņicā Latvijas Radio tiekas arī ar Gžegožu Shetinu, kurš vada galveno opozīcijas partiju "Pilsoniskā platforma". Tā uz vēlēšanām izveidojusi koalīciju ar pāris citām partijām, līdzīgi kā maijā uz EP vēlēšanām. "Mēs būsim gatavi!" saka opozīcijas līderis Shetina. Uz jautājumu, kāpēc lai cilvēki balsotu par viņiem, Shetina atbild: "Lai veiksmīgāk izmantotu labo situāciju Polijas ekonomikā, gūtu no tās vairāk. Tā ir galvenā lieta. Lai varētu pelnīt vairāk naudas, būt turīgākiem nekā šodien. Tā ir lieliska izdevība to izdarīt, izveidot labāku valdību, lai izmantotu šos labos laikus Polijas ekonomikā."

Vai Shetina domā, ka valdošie nacionālkonservatīvie šajā ziņā dara sliktu darbu? "Jā, noteikti. Mēs varam izdarīt daudz labāk," viņš saka.

Nacionālkonservatīvie, visticamāk, saglabās varu

Aptaujas tomēr prognozē valdošās partijas uzvaru – ar aptuveni 40-45% balsu. Opozīcijas "Pilsoniskā platforma" koalīcija krietni iepaliek – ap 25%.

Ap 13% varētu iegūt kreiso spēku apvienība "Lewica" jeb "Kreisie", atkal atgriežoties parlamentā. Iekļūt Seimā var vēl pāris politiskie spēki, kā Polijas Zemnieku partija.

Polijas politikas eksperte Malgožata Boņikovska norāda – tas, kas notiks pēc vēlēšanām, atkarīgs no tā, vai valdošajai partijai "Likums un taisnīgums" arī šoreiz izdosies nodrošināt absolūto vairākumu.

Attēlā Malgožata Boņikovska

"Ja viņi iegūs vairākumu, tad tas būs līdzšinējās valdības turpinājums. Būs kādas izmaiņas ministru posteņos, bet kopumā nekas daudz nemainīsies. Bet, ja viņi neiegūs vairākumu, tad vienmēr ir iespēja izveidot koalīciju. Koalīcijā ar "Likumu un taisnīgumu" varētu iet Polijas Zemnieku partija, kas, visticamāk, arī notiks, jo tā pazīstama kā ļoti pragmatiska partija. Bet nevar arī izslēgt, ka būs mēģinājumi izveidot citu valdību, taču tas ir maz ticami," lēš Boņikovska.

Pašreizējās opozīcijas partiju koalīcija ir iespējama, taču tā būtu ļoti plaša – gan iesaistīto politisko spēku, gan ideoloģijas ziņā, tādēļ būtu daudz neskaidrību, norāda laikraksta "Gazeta Pravna" žurnālists Mihals Potockis.

"Tas ir iespējams, ka izveidojas valdība pret partiju "Likums un taisnīgums". Taču es nevaru iedomāties nevienas citas kopīgas idejas vai viedokļus šajā nometnē, kā tikai to, ka vajag pārņemt varu un pasargāt Poliju no partijas "Likums un taisnīgums" neliberālās valdības. Viņiem būtu ļoti grūti valdīt, vienoties par konkrētu valdības programmu," uzskata Potockis.

Ticamākais šķiet, ka nacionālkonservatīvie saglabās varu Polijā arī nākamos četrus gadus. Kas tad ir viņu popularitātes pamatā? Kā vienu no iemesliem eksperti min opozīcijas vājumu un mazliet pat apjukumu, ka, daudzu ieskatā, tā prot tikai kritizēt valdību un vidējam poļu vēlētājam nespēj piedāvāt skaidru alternatīvu un vīziju, norāda Boņikovska.

"Visi uzskata, ka valdošā partija uzvarēs, un tas opozīciju padara pat vēl vājāku. No opozīcijas puses es nejūtu šo enerģiju, ka viņi tiešām ļoti vēlētos uzvaru, būtu gatavi mirt par to," atzīst Boņikovska.

Tam, ka opozīcijas lielākā problēma ir vīzijas un gana pievilcīgu priekšlikumu trūkums, lai piesaistītu cilvēku masas, piekrīt arī Potockis.

Imidžs iznīcināts, toties pildīti solījumi

Opozīcija saka, ka šajās vēlēšanās izšķiras, vai Polija nākamajos gados būs liberāla vai neliberāla demokrātija.

Potockis piekrīt, ka Polija aizvadītajos četros gados ir mainījusies – attiecībā uz Rietumu demokrātijas pārvaldības modeli. Viņš norāda, ka te ir runa par nacionālkonservatīvo valdības centieniem ierobežot mediju un nevalstisko organizāciju neatkarību. Arī tieslietu sistēmas reformas, kuras Varšavai nozīmējis skaļas nesaskaņas ar Briseli, kas brīdina par likuma varas apdraudējumu. Tas un arī Polijas valdības nostāja migrācijas jautājumos krietni kaitējusi Polijas starptautiskajam tēlam, uzskata Potockis.

"Polijas starptautiskais imidžs faktiski ir iznīcināts šajos pēdējos četros gados. Mūs uzskata gandrīz vai par diktatūru Centrāleiropā. Tā nav gluži taisnība, taču diemžēl mūsu tēls ir pasliktinājies.

Mūsu pozīcijas Eiropas Savienībā kļuvušas daudz vājākas. No otras puses, mūsu attiecības ar Savienotajām Valstīm ir ļoti stipras un bijušas daudzas veiksmīgas programmas, īpaši militārajā jomā. Mūsu attiecības ar Lietuvu ir kļuvušas daudz labākas. Partijas "Likums un taisnīgums" valdība daudz labāk nekā iepriekšējās saprot reģionālās politikas svarīgumu," atzīmē Potockis.

Tomēr iekšpolitiski ir svarīgi, ka ekonomikai klājas labi, ir ieviesti jauni sociāli pabalsti, un valdošā partija "Likums un taisnīgums" tiešām to, ko solīja pirms iepriekšējām vēlēšanām, to arī izdarīja, norāda Boņikovska. "Viss, kas bija partijas programmā, vai tev patīk vai ne, bet ja par viņiem nobalsoji, viņi to arī izpildīja.

Viņi apsolīja A,B un C, un viņi arī izpildīja A,B un C. Cilvēkiem tas patīk, viņi saka – beidzot ir politiķi, kas ne tikai runā, bet arī dara."

Valdības popularitāti neko diži nav grāvuši arī dažādi skandāli.

"Viņiem ir ļoti sekmīga un labi organizēta propagandas mašinērija. Televīzija, prese. Un Polijā ir daudz cilvēku, kuri skatās tikai sabiedrisko televīziju un lasa un izmanto tikai konkrētus medijus. Pasaules skatījums, ko viņi dabū, ir valdošās partijas veiksmes stāsts. Viņi visu redz no šīs partijas perspektīvas. Protams, ne visi atbalsta valdošo partiju. Bet viņiem tad ir citi mediji. Un šīs grupas viena ar otru īsti nekrustojas. Tie, kas skatās sabiedrisko televīziju, neskatās TVN, un otrādi. Līdz ar to sabiedrībai tiek sniegti divi dažādi vēstījumi, divas dažādas vīzijas par realitāti," saka Polijas politikas eksperte.

Sašķeltība, polarizācija un konflikts, kas Polijā novērojams kopš esošās valdības nākšanas pie varas, nekur nav pazudis. To nav mainījusi arī Gdaņskas mēra Pāvela Adamoviča slepkavība šā gada sākumā. Toreiz kāds vīrietis 53 gadus veco politiķi vairākas reizes sadūra uz skatuves labdarības koncerta laikā visu acu priekšā. Adamovičs slimnīcā nomira. Pazīstams ar liberāliem uzskatiem un valdošās partijas "Likums un taisnīgums" ass kritiķis. Slepkava turpat uz skatuves izkliedza saukļus pret opozīcijā esošo liberālo partiju "Pilsoniskā platforma".

Notikušais šokēja Poliju. Bija diskusijas par nokaitēto un bieži naidīgo iekšpolitisko atmosfēru, ka vajag piezemēt retoriku. Tomēr nekas daudz nav mainījies, vērtē Potockis.

"Tie paši cilvēki, kas saka, ka mums vajag nomierināties, jau nākamajā dienā sāk naida kampaņas pret saviem oponentiem. Sašķeltība ar katru gadu drīzāk aug. Es neteiktu, ka tas ir kaut kas neparasts, ja paskatāmies uz Ungāriju, Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti, un daudzās citās valstīs pieaugoša sašķeltība ir dabiska parādība politikā. Polijā tas ir arī tāpēc, kas esam vēlēšanu maratona vidū," norāda Potockis.

Vēlēšanu maratons sākās pagājušajā gadā ar pašvaldību vēlēšanām, tad maijā bija EP vēlēšanas, šonedēļ parlamenta, bet nākamgad – prezidenta vēlēšanas. "Un tikai pēc 2020. gada jūlija politikā iestāsies zināms miers, priekšā būs trīs gadi bez vēlēšanām. Un tikai tad būs iespēja samazināt agresijas līmeni Polijas politikā," uzskata Potockis.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti