Pasaules panorāma

Pēc pusotra gada pārtraukuma Austrālija atver savas robežas

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Polijā atteikšanās no oglēm norit smagi

Polijai būs grūti atteikties no videi kaitīgo akmeņogļu izmantošanas

Polijā nesen notika plaši protesti, kad simtiem ogļu rūpniecībā strādājošo iebilda pret Eiropas Savienības noteiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot akmeņogļu izmantošanu. Šis videi kaitīgais enerģijas avots joprojām ir liela Polijas ekonomikas daļa, un zaļā transformācija valstī nesokas viegli.

Silēzijas reģions, kas Polijā pazīstams ar ogļu rūpniecību, tagad piedzīvo tā saucamo zaļo transformāciju. Tas nozīmē ne tikai enerģijas avotu dažādošanu, bet arī pilnīgu rūpniecības sektora pārveidi.

Ogļu ieguves lielvalsts

Atteikšanās no oglēm un raktuvju slēgšana gan ir liels izaicinājums, tā atzīst vietējās pašvaldības mērs, kurš kopumā atbalsta zaļos mērķus.

“Mēs sadalījām savas aktivitātes trīs daļās. Pirmkārt, nodarbojamies ar izglītošanu. Otrkārt, izmantojam subsīdijas. Treškārt, piespriežam sodus, kas izriet no rezolūcijām pret gaisa piesārņojumu. Eiropas fondiem noteikti jābūt iesaistītiem šajā transformācijas procesā. Vietvaras vienas pašas to nepaveiks,” atzīst Ribnikas pilsētas mērs Pjotrs Kučera.

Turovas spēkstacija Polijā, kas tiek darbināta ar oglēm

Polijā akmeņogļu ieguve pagājušogad pārsniedza 54 miljonus tonnu. Apkurei aiziet aptuveni 26 miljoni tonnu, puse no saražotā siltuma tiek piegādāta mājsaimniecībām. Jāpiebilst, ka Polija sadedzina 87 procentus no visā Eiropas Savienībā mājsaimniecību vajadzībām izmantotajām oglēm.

Zaļais kurss izmaksā dārgi

Poļu pensionāre Henrieta Ferenča, kurai ir 72 gadi, pagaidām paļaujas uz oglēm, tomēr apgalvo, ka vēlas dzīvot videi draudzīgāk un paņēmusi kredītu apkures sistēmas maiņai.

“2400 zlotu, kas ir ap 530 eiro, man aiziet, lai par visu samaksātu. Bet dzirdu, ka enerģijas cenas vēl tikai pieaugs. Man taču jāmaksā arī par zālēm, vēl aizņēmumi... Ar pensiju nepietiek,” stāsta Henrieta.

Polijā ir daudz tādu cilvēku kā Henrieta, kuri knapi var atļauties tā saucamās zaļās pārmaiņas. Polijas ogļrači, kuri iestājas par rūpniecības saglabāšanu, uzsver, ka pārāk ātra atteikšanās no oglēm var izraisīt enerģētikas krīzi.

“Baidos, ka šī ziema jau parādīs, ka patiesībā Polijai bez oglēm šobrīd nav pārāk daudz alternatīvu. Jau tagad ir skaidrs, ka iestāsies krīze. Polija nav gatava tik krasām izmaiņām energosistēmā. Gāzes cenas liecina, ka poļi vienkārši nevarēs atļauties energoresursus,” secina ogļraču arodbiedrības pārstāvis Rafals Jedvabnijs.

Varētu izmantot videi draudzīgāku tehnoloģiju

Par iespējamu krīzi pārāk ātras enerģijas sektora transformācijas gadījumā brīdina arī politiķi.

“Esmu optimistisks par pārmaiņām un ceļu, pa kuru mēs ejam. Tomēr, iespējams, mums tāpat būs jāpaļaujas uz oglēm balstītu enerģiju, tikai tādu, kas saražota ar jaunākajām tehnoloģijām, kā rezultātā vide netiek tik ļoti piesārņota.

Bet, kamēr pāriesim uz kodolenerģiju un gāzi, ogles vēl būs mums vajadzīgas,” atzīst Polijas Klimata ministrijas viceministrs Ireneušs Ziska.

Ogļu ražošanas apjoms pērn Polijā saruka par gandrīz 12 procentiem, bet pārdošanas apjoms – par vairāk nekā 9 procentiem. Tomēr, neskatoties uz kritumu, ogļu rūpniecība Polijā ieņem stabilu pozīciju un nodrošina darbavietas vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt