Pēdējā Polijas ārlietu ministra viesošanās Latvijā notikusi pirms 11 gadiem, tieši tāpēc šīsdienas tikšanās laikā abu valstu ārlietu ministri pārrunājuši diezgan plašu divpusējo un reģionālo jautājumu loku.
„Ņemot vērā to, ka ir pieņemts Eiropas savienības budžets, mēs runājām par sadarbību gāzes starpsavienojuma Polija-Lietuva un tālāk uz Latviju, projekta attīstībā. runājām arī par to, ka šo projektu varētu attīstīt Eiropas Savienības līdzekļus. Runājām par reģionālo sadarbību. Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka tā nav tikai starpvalstu sadarbība, bet mums ir ļoti labi izveidojušies kontakti arī reģionālā līmenī,” stāsta Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Arī Polijas ārlietu resora vadītājs Radoslavs Šikorskis atzinīgi novērtējis Polijas un Latvijas līdzšinējo sadarbību gan Eiropas Padomē, gan NATO, norādot, ka ir ļoti maz Eiropas valstu, ar kurām būtu tik laba sadarbība, arī ekonomikas jomā. Tāpat Šikorskis norādījis, ka Polija atzinīgi vērtē Latvijas sasniegumus krīzes pārvarēšanā, solot rūpīgi sekot Latvijas centieniem iestāties eirozonā, jo arī Polijai tāds mērķis ir.
Tā kā Polija ir viena no lielākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Radoslavs Šikorskis bieži vien kuluāros tiek minēts kā viens no iespējamajiem kandidātiem uz nākamā Eiropas Savienības ārlietu dienesta vadītāja amatu, nomainot šajā postenī Ketrīnu Eštoni. Šādus minējumus gan ministrs nekomentēja, vien norādot, ka nākotnē būtu nepieciešams aktīvi strādāt pie tā, lai mūsu reģiona ietekme starptautiskajās organizācijās pieaugtu:
„Tuvāko divu gadu laikā mums tiešām būs jauna komanda vairākās starptautiskās organizācijās. Es piekrītu, ka mūsu reģionam turpmāk vairs nevajadzētu būt diskriminētam. Mēs neesam pietiekami pārstāvēti gan ANO, gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Taču kopīgiem spēkiem mums noteikti izdosies to izmainīt.”
Kā paskaidrojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šīsdienas sarunu laikā detalizēti nav spriests par nesen pieņemto Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Savukārt Radoslavs Šikorskis norāda, ka diskusijas par budžetu joprojām turpināsies, taču vislielākie ieguvēji ir tieši lauksaimnieki: „Ja runājam par lauksaimniecību, mēs esam sasnieguši ļoti daudz, bet ne tik daudz, cik vēlētos. Atcerēsimies par īsto realitāti. Naudas daudzums lauksaimniecībai Eiropā ir samazinājies un dotāciju apjoms fermeriem, piemēram, Vācijā, kritīsies par 20%. Ja mūsu fermeriem šīs dotācijas pieaug, tad tendence ir izlīdzināšanās. Taču jautājums ir, kad mūsu lauksaimnieki saņems vidējo Eiropas lauksaimnieku līmeni. Lauksaimniecība ir vienīgā joma, kur šādu mērķi ir iespējams sasniegt, un lauksaimnieki ir tā grupa, kas visveiksmīgāk izmanto Eiropas Savienības fondus.”
Kā norāda Edgars Rinkēvičs, jau nākamajā nedēļā Gdaņskā notiks plašāka saruna par Austrumu partnerības jautājumiem, iesaistoties Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, kā arī Višegradas četriniekam - Polijai, Čehijai, Ungārijai un Slovākijai. Pēc ministra vārdiem, ar šādu sarunu būs iespējams daudz veiksmīgāk koordinēt politiku attiecībās ar austrumu kaimiņiem.
