Tā dēvētā Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes pieņemts dokuments cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs. Līdz šim šo konvenciju ir parakstījušas 45 valstis, taču Turcija, kas bija pirmā šī dokumenta ratificētāja, 20. martā paziņoja par izstāšanos no šīs vienošanās.
Pirmo reizi viedoklis par nepieciešamību arī Polijai izstāties no Stambulas konvencijas izskanēja pagājušā gada vasarā, kad Polijas valdošā labējā partija "Likums un taisnīgums" apgalvoja, ka šis dokuments neciena reliģiju un veicina pretrunīgas ideoloģijas, piemēram, par dzimumu. Pagājušajā nedēļā tika sperts vēl viens solis ceļā uz šo mērķi.
Izskatīšanai parlamenta komitejās tika iesniegts likumprojekts "Jā ģimenei, nē dženderam", kas aicina izstāties no Stambulas konvencijas.
Tāpat šajā pilsoniskajā projektā apstiprināta Polijas valdības apņemšanās nākotnē strādāt pie starptautiskas konvencijas, kas definētu tieši ģimenes tiesības.
Kā intervijā radiostacijai "Polskie Radio 24" atzina valdošās partijas "Likums un taisnīgums" pārstāvis Kačpers Plažinskis, Stambulas konvencija ir ideoloģisks instruments, lai zināmās aprindās varētu cīnīties par ģimenes koncepta būtību. Plažinskis arī ir pārliecināts, ka arī ar pašreizējiem Polijas likumiem ir pietiekami, lai cīņu pret vardarbību ģimenēs veiksmīgi turpinātu:
"Es atzīstu, ka man šis nav pašlaik svarīgākais jautājums Polijas dzīvē. Ir daudz citu daudz aktuālāku tematu. Manuprāt, nav šaubu – ar vai bez šīs konvencijas cīņa ar vardarbību ģimenēs Polijā joprojām notiek. Taču, manuprāt, tā ir vairāk politiska deklarācija, kura nekādā veidā nevairos Polijas ģimeņu aizsardzību. Polijā spēkā esošie likumi nosaka to pašu, ko šī deklarācija un pat ir tālejošāki. Piemēram, daudz aktuālāks ir jautājums, kā ģimenēs ar grūtībām panākt to, lai daudz aktīvāk tiktu maksāti alimenti. Laikā pirms pandēmijas partija “Likums un taisnīgums” šajā jomā bija sasniegusi ievērojamus rezultātus.
Manuprāt, šo konvencijas tēmu mākslīgi uzkurina intelektuāļi, lai izmantotu to politiskajās cīņās parlamentā," sacīja Plažinskis.
Satraukumu par valdības piedāvāto rezolūcijas projektu paudušas dažādas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas, kas uzsvērušas, ka situācija Polijā kļūst arvien draudīgāka. Savukārt opozīcijā esošās Pilsoniskās koalīcijas pārstāvis Mihals Jarošs uzsvēris, ka diskusijas par vardarbību ģimenēs un cīņu pret to noteikti ir jāturpina, taču pašlaik daudz aktuālāka tomēr ir cīņa ar koronavīrusu un palīdzības sniegšana grūtībās nonākušajām ģimenēm.
"Protams, šī konvencija ir ļoti simboliska. Taču, manuprāt, ir slikti, ka mēs par šo jautājumu – vai no šīs konvencijas vajadzētu atteikties vai to saglabāt, – runājam laikā, kad visi ekonomiskie rādītāji liecina par to, ka mēs esam patiesā kara stāvoklī. Mēs cīnāmies ar vīrusu. Šīs pandēmijas laikā cilvēki vienkārši nespēj funkcionēt, kā līdz šim. Un es nerunāju tikai par iešanu uz veikaliem vai restorānu apmeklējumiem. Cilvēki vienkārši nespēj funkcionēt. Un mūsu uzdevums pašlaik ir koncentrēties uz to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem.
Diskusijas par šo konvenciju pašlaik rada sociālo spriedzi, un mums tas nav vajadzīgs. Pēc tam mēs noteikti par šiem jautājumiem diskutēsim," sacīja Jarošs.
Runājot par pašu Stambulas konvenciju, vardarbība ģimenēs, protams, nav tas pretrunīgākais jautājums. Visvairāk iebildumu ir pret uzstādījumu, ka šādas prasības ir jāpiemēro visa veida ģimenēm un savienībām, tostarp viendzimuma ģimenēm.
Kā pirms Lieldienām bija paziņojis konservatīvais "Likuma un taisnīguma" līderis Jaroslavs Kačiņskis, līdz brīdim, kamēr Polijā valdīs viņa vadītā partija, neviens Varšavai neuzspiedīšot nekādu Rietumu ideoloģiju, kas esot pretrunā veselajam saprātam. Pēc Kačiņska vārdiem, viņa vadītais politiskais spēks nekad nepieļaus, ka simtiem tūkstoši cilvēku tiekot pakļauti psiholoģiskam teroram, pieprasot pieņemt šādu ideoloģiju.
Runājot par dažādu dzimumu ideoloģiju, poļu līderis uzsvēris, ka tās ir izdomātas problēmas jeb problēmas, kas attiecas uz ļoti ierobežotu cilvēku skaitu. Pretstatā viņš aicinājis tiesas daudz bargāk piemērot sodus ģimenes vardarbības, pedofilijas vai izvarošanu gadījumos.
Arī Latvija ir starp tām valstīm, kas par spīti Eiropas Savienības līderu un cilvēktiesību aktīvistu aicinājumiem Stambulas konvenciju tā arī nav ratificējusi.
