1981.gada 13.decembrī ģenerālis Vojcehs Jaruzeļskis izsludināja valstī karastāvokli, savu rīcību pamatojot ar nepieciešamību apturēt Padomju invāziju. Šim lēmumam sekoja aktīva vēršanās pret pazīstamo arodbiedrību kustību „Solidarnosc”, kuras laikā tika aizturēti tūkstošiem kustības aktīvistu, bet aptuveni 100 gāja bojā. Karastāvoklis Polijā bija spēkā divus gadus.
Demonstrācijas otrdien notika vairāk nekā 80 pilsētās. Pasākumu dalībnieki pieminēja bojāgājušos represijās, kas tika izvērstas karastāvokļa laikā.
Visplašāko no tām Varšavā sarīkoja demokrātiskā kustība Demokrātijas aizsardzības komiteja jeb KOD, kuras gājiena galvenais sauklis bija „Apturēt Polijas izpostīšanu”. Gājiens aizsākās pie bijušās komunistiskās Polijas vienotās strādnieku partijas galvenās mītnes, lai tālāk dotos uz pašreizējās valdošās partijas „Likums un taisnīgums” ēku.
KOD kustības līderis Mateušs Kijovskis paziņoja, ka trešdien, tāpat kā pirms 35 gadiem, valdība uzbrūkot tautai un cenšoties atņemt tai brīvību. Pašreizējās valdības darbības tiek sauktas par vēl sliktākām, nekā komunistu laikā, īpaši uzsverot pēdējo mēnešu pretrunīgās diskusijas par sieviešu tiesībām, izglītības reformu un strīdiem par Konstitucionālo tiesu.
Vienlaikus liberālās opozīcijas pārstāvji kritizēja valdošo “Likuma un taisnības” partijas valdību. Tā, viņuprāt, ierobežojot demokrātiju un pastiprinot mediju cenzūru.
Polijas opozīcija ir nosodījusi valdību par Konstitucionālās tiesas reformām, kuru nolūks, kā kritiķi apgalvo, ir paralizēt šīs tiesas darbību. Šīs reformas ir radījušas satraukumu arī Eiropas Savienības institūcijās.
Arī valdības atbalstītāji otrdien rīkoja piemiņa pasākumus, taču tos apmeklēja mazāks skaits cilvēku. ''Likuma un taisnīguma'' līderis Jaroslavs Kačiņskis paziņoja, ka Polija tagad ir kļuvusi par "Eiropas valsti ar lielāko daļu no brīvībām". Kačiņskis opozīcijas aktivitātes nosaucis par vēršanos pret valsti, solot ieviest kārtību opozīcijas aktivitātēs.
Viņš gan nav precizējis, kādas tieši darbības ir iecerētas, vienlaicīgi kauninot savus pretiniekus par pretošanos plāniem izmainīt sistēmu, kas, viņaprāt, ir nodarījusi ļaunumu vairumam poļu.
Liberālais izdevums „Gazeta Wyborcza” norādīja, ka demonstrācija laikā Kačiņskis ir bijis daudz piesardzīgāks, aicinot skaidrot karastāvokļa sekas, lai neviens nesalīdzinātu 35 gadus senus notikumus ar pašreizējo valdības darbību.
Pašreizējās Polijas valdības politika ne reizi vien ir asi kritizēta arī Eiropā. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks pauda, ka vēršanās pret konstitucionālo tiesu tiešām ir satraucoša un līdzšinējās sarunas ar Varšavu rezultātus nav sniegušas.
“Es nezinu nevienu citu valsti, kur konstitucionālā tiesa būtu padarīta lemt nespēcīga. Polijas valdība ir aicināta gan no manas puses, gan no ģenerālsekretāra puses, gan no Eiropas Komisijas un Venēcijas komisijas puses, taču mēs neesam spējuši pārliecināt poļus mainīt kursu. Mums ir savi instrumenti, Eiropas Komisijai ir savi, un mēs turpināsim dialogu. Taču es baidos, ka dialogs līdz šim nekādus labus augļus nav nesis. Tāpēc būs jāmeklē kādi citi rīcības varianti,” sacīja Muižnieks.
Kā vairākās Polijas televīzijas diskusijās norādījuši pilsoniskie aktīvisti un arī 1981.gada notikumu dalībnieki, Polijas sabiedrībā pašlaik pieaug bailes no autoritāras varas, taču protesta noskaņojums pilnīgi noteikti vēl nav sasniedzis tādu līmeni kā pirms 35 gadiem. Eksperti arī aicina darīt visu iespējamo, lai 35 gadus senie notikumi vairs nekad neatkārtotos.
