Kopš Polijā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurā uzvaru guva līdz šim opozīcijā esošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums", ir pagājis mēnesis, bet kopš jaunās premjerministres Beatas Šidlo valdības stāšanās amatā – pusotra nedēļa. Taču jau tik īsā laikā jaunā konservatīvā valdība ir nonākusi politisko strīdu uzmanības centrā.
Jau pagājušajā nedēļā liberālās opozīcijas pārstāvji no partijas "Pilsoniskā platforma" apgalvoja, ka jaunā valdība cenšas valstī īstenot konstitucionālo reformu, cenšoties iegūt kontroli pār Konstitucionālo tiesu un slepenajiem dienestiem.
Pagājušajā ceturtdienā nomainīti četri vadošie izlūkdienestu vadītāji, savukārt trešdien, 25.novembrī, vēlu vakarā parlamentā notika pretrunīgs balsojums, kurā no amatiem atcelti pieci konstitucionālās tiesas tiesneši.
Šos tiesnešus pirms pavisam neilga laika bija iecēlusi partijas "Pilsoniskā platforma" valdība, taču tagad tās lēmums atzīts par spēkā neesošu.
Pašreiz valdošās partijas "Likuma un taisnīgums" līderi paziņojuši, ka šo tiesnešu iecelšanas process nav bijis godīgs un arī paši tiesneši nav attaisnojuši uz viņiem liktās cerības.
Polijas opozīcijas deputāti trešdien, 25.novembrī, boikotēja parlamenta balsojumu, demonstratīvi atstājot sēžu zāli, vēlāk šo balsojumu nosaucot par konstitucionālā apvērsuma mēģinājumu.
Opozīcijā esošās Modernās partijas līderis Rišards Petru norādījis, ka ar šādiem balsojumiem "Likums un taisnīgums" ar tās līderi Jaroslavu Kačiņski priekšgalā pārbauda, cik tālu tā drīkst iet. Petru norādījis arī, ka tikai tāpēc, ka "Pilsoniskā platforma" savulaik ir pieļāvusi kļūdas, partijai "Likums un taisnīgums" nevajadzētu jukt prātā.
Kā atzinis Polijas zinātņu akadēmijas politikas pētnieks Staņislavs Močeks, jaunās valdības rīcība atspoguļo totalitārās demokrātijas principus – tam, kuram ir vara, vienmēr ir taisnība.
Kā intervijā Polijas televīzijas kanālam TVN norādījiskonstitucionālo tiesību eksperts Mareks Hmajs, Seimam faktiski pat nav tiesību tiesnešus atcelt no amata – apstiprināt tas drīkst, bet atcelt - nē. Pēc viņa vārdiem, pagaidām ir grūti spriest par tālāko notikumu attīstību, jo parlamentam tagad būtu jāapstiprina pieci jauni tiesneši, taču nav zināms, vai līdzšinējie tiesneši labprātīgi amatu pametīs.
Gan opozīcijas partijas, gan politikas eksperti norāda, ka Polija sāk kļūt par kauna traipu visai Eiropai, kā arī valsti, kur konstitucionālajai tiesai nav nekādas nozīmes.
Papildus šiem notikumiem, Polijas valdība trešdien apšaubījusi arī iepriekšējās liberālās valdības izvēli iegādāties armijas modernizācijai ASV ražotA raķetes “Patriot” un kompānijas “Airbus” helikopterus “Caracal” kopumā par astoņiem miljardiem eiro.
Jaunais Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs izteicies, ka potenciālā kontrakta nosacījumi kopš sākotnējām sarunām ir ļoti mainījušies, cena ir daudz augstāka, piegādes laiks daudz ilgāks un faktiski šis kontrakts vairs neeksistējot.
Savukārt Polijas ārlietu ministrs nācis klajā ar paziņojumu, ka būtu nepieciešams atcelt 1997. gadā noslēgti NATO un Krievijas līgumu, kas liedz Ziemeļatlantijas aliansei tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, ieskaitot Poliju, izvietot pastāvīgas militārās bāzes.
Labēji noskaņotais ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis norādījis, ka līguma darbība ir jāizbeidz, jo ir vērojama nevienlīdzība starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm un visām valstīm ir nepieciešamas garantijas par vienlīdzīgām drošības garantijām.
Komentējot atsevišķu Rietumvalstu, tostarp Vācijas bažas par to, ka šī līguma atcelšana varētu rAdīt saspīlējumu ar krieviju, Vaščikovskis uzdevis jautājumu, vai Vācija ērtāk justos kopā ar NATO un Eiropas Savienības (ES) partneri, vai ar valsti, kas pēdējos gados ir iesaistījusies karos Gruzijā, Ukrainā un Sīrijā.
Mediju uzmanību piesaistījusi arī jaunās Polijas premjeres Beatas Šidlo rīcība. No savas preses konferenču telpas viņa palūdza aizvākt ES karogus un atstāt tikai Polijas, šādi apliecinot eiroskeptiskās valdības vēsākās attiecības ar Briseli.
Tiesa, ES karogi aizvien ir atrodami parlamentā un pie ieejas premjeres kancelejā.
Tāpat Polijas jaunā konservatīvā valdība paziņojusi, ka nevar izpildīt iepriekšējās valdības doto solījumu par 7000 bēgļu uzņemšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas rosināto kvotu sistēmu.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā traģiskos notikumus Parīzē, Polija neredz politiskas iespējas izpildīt ES lēmumu par bēgļu uzņemšanu.
Tāpat ziņots, ka oktobra beigās notikušajās Polijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva bijušā premjerministra Jaroslava Kačiņska vadītā konservatīvā partija „Likums un taisnīgums”.
Eksperti jau prognozē, ka konservatīvo spēku uzvara var nozīmēt Polijas attiecību pasliktināšanos gan ar Eiropas Savienību, gan Krieviju.
