Dienas ziņas

Diskutē par krīzi uz robežas ar Baltkrieviju

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Polijā migrantu aizturēšanas centrā izceļas nemieri

Polijā migrantu aizturēšanas centrā izcēlušies nemieri

Irāka rīkos papildu repatriācijas avioreisus no Baltkrievijas, lai dzimtenē nogādātu vēl vairāk nekā 800 migrantu, paziņojušas varasiestādes. Tikmēr Polija vēsta, ka pagājušajā diennaktī notikuši vēl vairāk nekā 200 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu.

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko piektdien ieradās migrantu apmetnē pie robežas, bet Polijā kādā migrantu aizturēšanas centrā izcēlušies nemieri.

Migranti sāka demolēt telpas

Kamēr situācija joprojām saspringta pie Polijas austrumu robežas, nemieri ceturtdien izcēlās migrantu aizturēšanas centrā Polijas rietumos Vendžinas ciemā, kas atrodas dažus desmitus kilometru no Vācijas. Ceturtdienas vakarā daļa šajā aizturēšanas centrā izmitināto sākuši demolēt ēkas un telpas, kurās dzīvo, tikuši izsisti arī logi.

Varasiestādes norāda, ka te dzīvo aptuveni 600 cilvēku, vairāk nekā puse no kuriem ir Irākas pilsoņi, un viņi ik pa laikam sūdzējušies, ka viņu pārvietošanās iespējas ir ierobežotas. Nemieros bijuši iesaistīti aptuveni 100 cilvēku, bet situācija pakļauta kontrolei pēc robežsargu un policijas spēku ierašanās.

“Viņi vēlētos pamest šo vietu un doties uz Vāciju, jo tas ir viņu mērķis, vienīgais viņu ceļojuma mērķis no Baltkrievijas uz Poliju.

Ceturtdien šī agresija saasinājās. Šie cilvēki sāka demolēt ēku, izsita logus. Sākām sarunas, tika izsaukta arī policija un robežsardze. Vēlāk migranti apturēja agresiju un situācija tika pakļauta kontrolei,” stāsta Polijas robežsardzes pārstāve Anna Mihaļska.

Polijas karavīrs aizturējis irākiešu migrantu, kurš nelegāli šķērsojis Baltkrievijas un Polijas robežu

Lukašenko grib sūtīt migrantus uz Vāciju

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko tikmēr piektdien ieradās migrantu apmetnē, kas izveidota noliktavā netālu no robežpilsētas Bruzgiem.

Saskaņā ar Minskas apgalvoto, pie Polijas robežām atrodas aptuveni 2000 cilvēku. Lukašenko teica, ka viņiem vajadzētu ļaut doties uz Vāciju.

“Tā nav liela nasta, viņi grib dzīvot Vācijā. Divi tūkstoši cilvēku – tā nav liela problēma Vācijai,” apgalvo Baltkrievijas diktators.

Angela Merkele tam esot piekritusi, atkārtoti apgalvoja Lukašenko pēc nesenajām telefonsarunām ar Vācijas kancleri. Berlīne šos apgalvojumus kategoriski noraidījusi. Polijas premjers Mateušs Moraveckis ceturtdien bija ieradies Berlīnē un tikās ar Merkeli.

“Paudu Polijas premjeram pilnu solidaritāti. Esam pie vienotas pārliecības, ka situāciju izraisīja tas, ka Baltkrievija ievilinājusi migrantus kā hibrīduzbrukuma rīku un ar to tagad vēlas panākt destabilizāciju, ne tikai Polijas, bet arī visas Eiropas Savienības vājināšanu,” atzina Merkele.

Polijas premjers piektdien ieradās Londonā, lai migrācijas krīzi apspriestu ar Lielbritānijas kolēģi Borisu Džonsonu.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt