Serbijas prezidenta Tomislava Nikoliča un Kosovas prezidentes Atifetes Jahjagas pirmā tikšanās, kopš Priština 2008. gada februārī vienpusēji pasludināja neatkarību, noritējusi atklātā un konstruktīvā gaisotnē. Par to paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone. Trešdien Briselē viņa vispirms tikās ar katru atsevišķi, un tad prezidentus pirmo reizi iepazīstināja aci pret aci.
Lai gan konkrēti paziņojumi netika izteikti, šī pirmā augstākā līmeņa tikšanās ir ievērojams solis Eiropas Savienības divus gadus ilgajos centienos mazināt saspīlējumu abu Balkānu kaimiņu starpā. Eštone norādīja, ka prezidenti esot izteikuši apņemšanos turpināt Briseles paspārnē notiekošās sarunas, kuru mērķis ir normalizēt attiecības. Briseles diplomātiskajās aprindās uzskata, ka Nikoliča un Jahjagas sarokošanās ir ļoti simbolisks un svarīgs solis.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone: "Mēs apspriedām dialoga procesu, kas Eiropas Savienības paspārnē notiek starp Serbijas un Kosovas premjerministriem. Pateicoties konstruktīvai pieejai no abām pusēm, sarunas jau nesušas vairākus ievērojamus panākumus. Šobrīd mēs risinām jautājumus par [galvenokārt serbu apdzīvotajiem] Kosovas ziemeļiem, un nākamās nedēļas būs izšķirošas."
Trešdienas tikšanās, protams, nenozīmē, ka domstarpības ir atrisinātas, nemaz nerunājot par neatkarības atzīšanas jautājumu. Intervijā portālam „EUobserver.com” Kosovas ārlietu ministrs Envers Hodžajs pauda uzskatu, ka prezidentu tikšanās „nav nekas cits, kā Kosovas de facto atzīšana no Serbijas puses”, jo Nikoličs un Jahjaga uzskatāmi par „divu suverēnu valstu pārstāvjiem”.
Serbijas prezidents pēc tikšanās gan paziņoja, ka par Kosovas neatkarības atzīšanu netiek runāts. Viņš brīdināja - ja Jahjaga „turpinās uzstāt, ka Kosova ir neatkarīga valsts, dialogs [starp abām pusēm] neattīstīsies vēlamajā virzienā.” Nikoličs norādīja, ka Serbija un Kosova var turpināt uzstāt katra uz savu viedokli, ja vēlas, bet tad situācija būs tikpat neatrisināma kā Ziemeļ- un Dienvidkorejas starpā, un tas nav pareizais ceļš.
Tikmēr Serbijas un Kosovas premjerministri Eiropas Savienības rīkoto sarunu ietvaros tikušies jau vairākas reizes.
Līdz šim puses vienojušās par robežu kontroli, muitu un citiem jautājumiem, kuru noregulēšana atvieglotu ikdienas dzīvi Kosovas iedzīvotājiem. Nākamā premjeru tikšanās paredzēta pēc pāris nedēļām,
kad tiks runāts par Eštones jau pieminētajiem Kosovas ziemeļiem, kurus apdzīvo galvenokārt etniskie serbi. Daļa no viņiem ir ļoti kareivīgi noskaņoti pret centrālo valdību Prištinā, un ziemeļos vairākkārt izcēlušās nekārtības un sadursmes ar policiju. Katrā ziņā Kosovas un Serbijas attiecībās ir novērojamas normalizēšanās tendences. Piemēram, drīzumā Priština un Belgrada apmainīsies ar sakaru amatpersonām, sava veida diplomātiskajiem pārstāvjiem, lai sekmētu komunikāciju abu pušu starpā.
