- No laupītājiem nebaidāmies - nav jau ko atņemt!
- Viss paliks tikai sliktāk!
- Arī tūristu naudas var paslīdēt grieķu uzņēmējiem gar degunu
No laupītājiem nebaidāmies - nav jau ko atņemt!
Šobrīd sabiedrībai politiskā ziņā, ir divas alternatīvas – pirmā ļauj sist uz pleca jaunajam valdības vadītājam un teikt, ka viņam tiešām rūp Grieķijas liktenis, otra, lamāt viņa vadīto, radikālo partiju „Syriza” visbriesmīgākajos vārdos un atzīt, ka populisti nekā nav panākuši, tikai sarežģījuši situāciju.
Grieķijas galvenais tautsaimniecības pamatakmens ir tūrisms. Krētā, netālu no tās lielākās pilsētas Heraklijas, Jannim Alefantinom pieder viesnīca. Saimnieks ir pusmūža grieķis. Viņš pats atzīst, ka galvenais ieguldījums bija bērni. Meitas darbojas viesnīcu biznesā un palīdz gādāt par viesnīcas darbu. Vaicāts, vai viņš izjūt ceļotāju kritumu, Jannis Alefantinoss, smejoties, atzīst tieši pretējo. Viņa viesnīca ir tik noslogota, kā vēl nekad. Nedēļas nogales rezervētas kāzām, kuras piesaista lielu viesu skaitu, bet darba dienās numuriņus aizņem gan regulārie ceļotāji, gan tie, kas izvēlas viņa viesnīcu no „booking.com”. Krīze, pēc viņa paša vārdiem, ir lielākais viesnīcas izrāviens.
To, ka parasto cilvēku vidū nav satraukuma, atzīst arī Nikoss Sideris. Viņš strādā vienā no mazajām Atēnu pilsētas pašvaldības vienībām. Daudz cilvēku nāk uz pašvaldību pēc palīdzības, bet pagaidām, visiem arī izdevies to atrast.
„Nav iemesla no kaut kā baidīties, jo mēs jau esam pieraduši pie krīzes. Ikdienas ritms ir tāds kā vienmēr, lietas apkārt notiek ierastā režīmā. Vienkārši gaidām, kas tad notiks,” stāsta Sideris.
„Jā, sākumā mēs baidījāmies, bija panika, ir grūti pazaudēt to, pie kā esi pieradis. Tagad, kad daļu ērtību esam zaudējuši, mūs tas vairs nesatrauc (..)
Tagad grieķi vairāk ir pieraduši izmantot maksājumu kartes un interneta banku. Kādreiz gājām uz veikaliem ar skaidro naudu, jo tā bijām pieraduši. Tagad nav jābaidās, ka kāds laupītājs varētu uzbrukt, jo skaidrās naudas mums nav. Maksājam ar kartēm un tas ir lieliski, beidzot esam mainījuši savus paradumus un kļuvuši modernāki un tas mums vairs nesagādā problēmas,” klāsta Sideris.
Vaicāts, vai tauta vēl joprojām balsotu par pašreizējo premjerministru, Sideris atbild apstiprinoši, jo tauta tic Cipram. To, ka Ciprs būtu nodevējs, Sideris noraida. „Tauta viņam vēl joprojām tic. Cilvēki redz, ka šim politiķim ir dotības. Jā, mēs zinām, ka viņš nav Dievs un nevar visu izdarīt tieši tā, kā gribētos. Jā, ne visas problēmas viņš var atrisināt, bet, cenšoties risināt šīs problēmas, viņam ir radušies daudzi ienaidnieki. Bet, ja tagad atkal būtu vēlēšanas, es ticu, tauta atkal balsotu par Aleksi Cipru,” atzīst Sideris.
Viss paliks tikai sliktāk!
Par radikālo partiju „Syriza” Halkīdā balsoja uzņēmējs Jannis Lionakis. Viņš gan atzīst, otrreiz par Cipru nebalsotu. Viņa balss pēdējās vēlēšanās par šo partiju tika atdota tikai tāpēc, ka vajadzēja dot viņiem iespēju sevi pierādīt. Lionakis uzskata, ka Cipra vadītā politika ir izgāzusies. Tā viņš vērtē situāciju Grieķijā, mēnesi pēc referenduma.
„Tagad strādāt ir grūtāk nekā iepriekš. Mums ir tāda kontrole, ka nevaram elpot. Eiropas Centrālā banka pasaka ko darīt un mūsējie seko, nav nekādas brīvības. Taču Eiropas risinājumi šeit nestrādā, jo nav naudas, ko izmantot izaugsmei
(..) Ja uzņēmuma parādsaistības pārsniedz 100 000 eiro, tad diezgan droši varam teikt, šis uzņēmums saistības nenokārtos. Tas viss rada sajūtu, ka uzņēmējdarbības vidē uzkrājas pagurums un nekas neuzlabosies. Es paredzu, ka paliks tikai sliktāk,” klāsta Lionakis.
Viņš arī uzskata, ka sliktāk paliks visai Grieķijas ekonomikai. Viņš nesen ievēlēts par sava reģiona tirdzniecības kameras vadītāju un jūt, ka kopējā aina valstī pasliktinās. Nav pamata domāt, ka Grieķiju izglābs tūrisms. „Pēc mēneša, diviem mēnešiem, tūrisma sezona beigsies. Kā mēs dzīvosim nepilnu pusgadu, kad tūristu Grieķijā būs ļoti maz? Citas lietas? Lauksaimniecība vai lopkopība prasa ieguldījumus,” viņš ir skeptisks.
Viņš nenožēlo, ka pēdējās parlamenta vēlēšanās balsoja par radikālāko piedāvājumu no „Syriza”. Viņaprāt, Ciprs nokavēja pareizo laiku, kad šantāžu mazināt un paņemt labāko piedāvājumu no sarunu galda. Kapitāla kontrole un banku aizvēršana bija lielākā muļķība. Uzņēmējam tas nozīmēja nespēju samaksāt pasūtījumus no ārzemēm, jo naudu no konta nevarēja izņemt. Jau savlaicīgi uzņēmēji uzkrāja skaidru naudu iekšējiem norēķiniem. Bet par „Syriza” viņš vairs nebalsotu. Tiesa, lielākā daļa tautiešu to izdarītu, ir pārliecināts Lionakis.
Arī tūristu naudas var paslīdēt grieķu uzņēmējiem gar degunu
Atēnās Sideris arī pirms krīzes nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību. Viņš ir inženieris, kurš iesaistījās namu apsaimniekošanas un īpašumu attīstīšanas uzņēmējdarbībā. Līdz ar krīzi, šī niša viņam ir slēgta. Uzņēmums likvidēts. Nikoss arī nelolo cerības, ka kādreiz šo darbību atjaunos:
Šobrīd Grieķija ir nomierinājusies savos mēģinājumos pierādīt, ka ideoloģiski tai ir taisnība. Pēc referenduma nekas diži nav mainījies parastā cilvēka dzīvē. Kāds vairāk vīlies politiķos, cits turpina uzskatīt, ka izvēlētais ceļš bija pareizas.
Grieķi ir tauta ar spēcīgām filozofiskām saknēm un viena no pieejām ir, nenožēlot pagātnes lēmumus. Taču iespējams, ka grieķu šantāžai ir kāda jēga. Aizvien biežāk lasām un dzirdam, ka šajā parādu krīzē, ir arī valstis, kuras nopelnīja. Peļņai jau nav jābūt tikai ieņēmumu veidā. Dažām tā ir kā mazāki izdevumi savu parādu apkalpošanai.
Kā ironizēja Lionakis Halkīdā - kāda jēga no lielajiem tūristu pūļiem? Gudri uzņēmēji no Vācijas, Lielbritānijas, Francijas vai Nīderlandes sacēla milzīgas viesnīcas, kurās izmitina savas valsts pilsoņus, kuri dažkārt pat nav izgājuši no viesnīcas teritorijas. No šāda tūrisma valsts iegūst tikai nodokļus, bet apkārtnē esošais uzņēmējs, šo tūristu nekad arī nav redzējis. Bet te nav ko pārmest, jo tie jau ir lielā biznesa likumi.
