Šādu pieņēmumu piektdienas rīta intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” izteica starptautisko notikumu analītiķis un pētnieks Māris Cepurītis.
Viņš atgādināja, ka ceturtdien divas Krievijas komercbankas lūdza valsts atbalstu. Šie notikumi arī liecina, ka pēdējās Rietumu sankcijas Krievija ir sajutusi ļoti labi. „Šī reakcija ir pietiekami racionāla,” sprieda Cepurītis. Viņš skaidroja, ka Krievija ar savu atbildi cenšas norādīt, ka vēl tālākas Rietumu sankcijas var izraisīt vēl asāku pretreakciju.
Vienlaikus Krievijai starptautiskajā politikā ir jābūt ļoti piesardzīgai, jo tā nedrīkst nonākt konfliktā ar neitralitāti ieturošo Ķīnu. Tieši tā var kļūt par Krievijas galveno sadarbības partneri tirdzniecībā gadījumā, ja ar Rietumiem neizdosies atjaunot iepriekš sasniegtos tirdzniecības un sadarbības apmērus.
Viņš atzina, ka enerģētikā Krievija varētu arī nespert asus soļus, jo šajā sfērā ar Eiropas Savienūbu (ES) pastāv abpusēja atkarība.
Jau ziņots, ka Krievija ceturtdien ieviesa pārtikas produkcijas embargo no Eiropas Savienības, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Iepriekš šīs valstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām amatpersonām un uzņēmējiem, kas Rietumus apsūdzēja kara musināšanā pret Ukrainu un kas tuvi Krievijas elitei vai arī atrodas tajā. Sankcijas bija vērstas arī pret Krievijas uzņēmumiem.
Rietumi sankcijas ieviesa, nosodot Krievijas rīcību - Krimas aneksiju, atbalstu promaskaviskajiem spēkiem Ukrainas austrumos un radīto drošības apdraudējumu visā Austrumeiropā un Rietumeiropā.
