„Šodien apdraud, bet rīt var apdraudēt (..) Kurš gan varēja prognozēt, ka Krievija karos ar Ukrainu? Prognozes gan bija…” sacīja Andžāns, piebilstot, ka bruņoti konflikti un kari notiek arī citur pasaulē un vēsturiski ilgstoši miera periodi pasaulē nav ilgi. Turklāt Ukrainā nekas vēl nav beidzies.
"Pārskatāmā nākotnē Krievija saglabāsies kā būtiskākais riska un draudu avots Latvijai," norādīja Andžāns.
Viņš arī akcentēja, ka Krievijas mērķis ir sagraut Rietumu drošības arhitektūru un kļūt par lielvaru pasaules mērogā. Ja Baltija ir tās vājākais posms, tad, kāpēc gan Krievija nevarētu kaut ko iesākt pret to un vienlaikus NATO, tādējādi tuvojoties arī savam mērķim kļūt par lielvaru, retoriski vaicāja pētnieks.
Turklāt apdraudējumi var būt dažādi, tostarp sabiedrības saliedētības apdraudējums un kiberdrošība. „Labākais ir gatavoties uz ļaunāko un darīt vislabāko,” piezīmē Andžāns.
Viņš arī atgādināja, ka NATO ļoti liela loma ir ASV, kur par prezidentu var kļūt republikāņu kandidāts Donalds Tramps, kurš nav slēpis simpātijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Vēl viens drauds ir terorisms. Taču arī atšķirībā no Eiropas, Latvijā tā iespējamība ir salīdzinoši neliela.
Pastiprinātas bažas par Baltijas drošību sākās pēc Krimas aneksijas 2014.gada martā un prokremlisku kaujinieku operācijām Austrumukrainā, kas pārauga karā ar Ukrainu. Rūpēs par Baltijas drošību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ieradās citu NATO dalībvalstu karavīri.
