„Mēs esam pieraduši pie demokrātiskas Gruzijas tēla. Gruzijas valdība, kad nāca pēc Rožu revolūcijas pie varas 2004.gadā, viņi klāstīja mums, ka Gruzija ir demokrātijas bāka Dienvidkaukāzā. Viņi arī spodrināja demokrātisku Gruzijas tēlu, un mēs esam kaut kādā veidā ignorējuši, ka tur arī bijuši cilvēktiesību pārkāpumi, cietumi pārpildīti un notikusi spīdzināšana,” norādīja Kuzņecova.
Viņa arī pastāstīja, ka, dzīvojot Gruzijā pirms 5-6 gadiem, dzirdējusi stāstus par vardarbību cietumos un cilvēku ieslodzīšanu politisku motīvu dēļ. Kuzņecova gan piebilda, ka katrs gadījums jāskata atsevišķi, tomēr tas ir ļoti uztraucoši.
Kuzņecova arī skaidroja, ka pašlaik pie varas esošie opozīciju uzskata par saviem ienaidniekiem. Viņa piedalījusies vēlēšanās kā novērotāja un intervijā atklāja, ka tajās bijis daudz pārākumu un vēlēšanas neesot bijušas godīgas.
Vērtējot Gruzijas premjerministru Bidzina Ivanišvili, pētniece tomēr domāt, ka viņš nav „Krievijas ieliktenis”, kā premjeru mēdz dēvēt opozīcija. „Ivanišvili līdz nākšanai politikā bija praktiski nepubliska persona. Viņš sniedza 2-3 intervijas, dāsni finansējis Gruzijas kultūru un kaut kādas sociālas lietas, bija filantrops un dzīvoja dziļos laukos jau vairākus gadus. Viņš piedāvājis konsolidēt opozīciju – toreiz tā bija ļoti sadrumstalota. Domāju, ka viņam vienā brīdī piegriezās finansēt, būt naudas maisam [bijušā prezidenta Mihaila] Saakašvili valdībai,” skaidroja Kuzņecova.
Vērtējot Gruzijas iespējamo iestāšanos NATO, viņa pieļāva, ka tas ir iespējams, bet ne tik drīz. „Jāņem vēra, ja Gruzija iestāsies kā Gruzijas suverēna valsts. Bet mēs visi saprotam, ka divas teritorijas – Abhāzija un Dienvidosetija – principā ir okupētas. Es arī tā uzskatu. Tas ir politisks lēmumus, bet izredzes ir vājas. Kaut kad, ne šodien, bet durvis ir vaļā.”
