Aktuālā intervija

„airBaltic” saņems 80 miljonus eiro no Valsts kases

Aktuālā intervija

Aktuālā temata studijā saruna ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu

Veikts pētījums par "Daiš" informācijas kampaņu

Pētniece: «Daīš» komunikācijā darbojas līdzīgi kā interneta «troļļi»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan sociālo mediju izmantošana politisko un militāro mērķu sasniegšanai nav nekas jauns, tomēr teroristiskā grupējuma “Daīš” atšķirība – viņi zina, kā izmantot sociālajā mārketingā pieejamās metodes. Turklāt viņi bieži darbojas kā interneta “troļļi”, kuri paši ir pārliecināti par vēstījumu, kuru izplata, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Aktuālais temats” pastāstīja NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra speciāliste Sanda Svetoka.

“Gan piedāvājot pievilcīgu saturu, kurā ir Holivudas stilā uzfilmēti vidorullīši, gan spēa piedāvājot ļoti skaistas un atraktīvas fotogrāfijas. Ir spēja nevis izsūtīt garlaicīgus paziņojumus, bet īsas un trāpīgas frāzes. Aptuveni 80% no satura, ko viņi piedāvā sociālajos medijos, ir vizuāli,” atklāj Svetoka.

Šīs prasmes grupējumam ir tāpēc, ka tā locekļi ir mūsdienu jaunieši, no kuriem lielākā daļa lieto viedtālruņus un ir dzīvojuši sociālo mediju vidē.

Lai gan grupējums nav valstisks veidojums, tam ir noteiktas struktūras, caur kurām tie koordinē savu propagandu un informācijas izplatīšanu. “Viņiem ir sava veida mediju padomes, kurās tiek koordinēti lēmumi; strādā grupa ar cilvēkiem, kas izstrādā vēstījumus, kā sasniegt cilvēkus pasaulē. Ir tā sauktie mediju karavīri, kurus viņi ir savervējuši un kas strādā viņu labā, varbūt ne obligāti sēžot uz vietas “Daīš” komandpunktos,” stāsta Svetoka.

Viņi darbojas līdzīgi kā interneta “troļļi”, taču ar būtisku atšķirību – parasti interneta “troļļi” var nebūt ideoloģiski pārliecināti un saņem pat samaksu par darbu, savukārt grupējumā “Daīš” tie ir brīvprātīgie, kuri tic tam, ko dara.

“Daīš” aktīvi informāciju izplata tviterī. “Viņi labi apzinās, kas viņiem seko gan drošības iestādes, gan pats tviteris skatās, vai viņi neizplata vardarbīgu vai naidu kurinošu saturu. Līdz ar to viņi īsteno dažās metodes, lai savu radikalizāciju un īsteno rīcību slēptu. Līdz ar to tviteris vairāk darbojas kā platforma, kur viņi pievieno saites uz citām platformās.” Grupējuma vēstījumiem ir vairāki mērķi: rekrutēt, iebiedēt un vēlme visai pasaulei parādīt savu eksistenci.

Attiecībā uz tviteri pētnieki sapratuši, ka nav jēgas slēgt konkrētus kontus: “Ir dažādi automatizēti rīki, kā atrast vardarbīgu vai ekstrēmu saturu. (..) Dzēšot viena veida kontus, viņi dos vietā citus. Viņi arī labi spēj brīdināt savus sekotājus, ka šādas aktivitātes pret viņiem notiek.” Tāpat grupējums darbojas slēgtajās platformās, kur komunikācija ir slēgtajās grupās.

Taujāta par risinājumiem, Svetoka norāda to, ka jārunā vairāk par veidiem, kā grupējums komunicē. Tāpat būtiski ir atmaskot lietas, ko viņi stāsta savos vēstījumos. Turklāt dažādas valstis atšķirīgi reaģē uz “Daīš” vēstījumiem, taču būtiski būtu vienoti reaģēt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti