Politiskā un ekonomiskā krīze Venecuēlā turpinās jau mēnešiem ilgi. Valsts parlamenta – Nacionālās asamblejas – līderis Huans Gvaido ir pasludinājis sevi par pagaidu prezidentu, taču šādai rīcībai joprojām asi iebilst līdzšinējais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro. Huana Gvaido jaunās pilnvaras pirmās atzina Amerikas Savienotās Valstis, kurām ir sekojuši vairāki desmiti citu valstu, tostarp Latvija. Pastiprinot spiedienu uz Nikolasu Maduro un pieprasot viņa atkāpšanos, ASV ir piemērojušas Karakasai ekonomiskās sankcijas, vēl vairāk pasliktinot tās ekonomisko stāvokli.
Šodien Peru galvaspilsētā Limā uz starptautisku Venecuēlai veltītu konferenci pulcēsies aptuveni 50 valstu pārstāvji. Šīs tikšanās galvenais mērķis ir meklēt labākos veidus, kā atjaunot demokrātiju krīzes pārņemtajā valstī, veicinot dialogu un rosinot sarīkot jaunas vēlēšanas. Tāpat uzmanības centrā būs jautājums par iedzīvotāju masveida izceļošanu no Venecuēlas, meklējot patvērumu kaimiņos esošajās valstīs un radot tām pamatīgus izaicinājumus.
Uz sarunām nav aicināti ne Venecuēlas valdības, ne opozīcijas pārstāvji. Kā paziņojis Peru ārlietu ministrs Nestors Popolizio, tas darīts, lai novērstu sanāksmes polarizāciju.
Sagaidāms, ka šīsdienas tikšanās laikā liela uzmanība tiks pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras pēdējā laikā ir vairākkārt pastiprinājušas ekonomiskās sankcijas pret Venecuēlas valdošo režīmu un sola to darīt arī turpmāk, ja Nikolass Maduro nepametīs savu posteni.
Sanāksmi apmeklēs gan ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, kurš informēs par ASV turpmākajiem soļiem, gan ekonomikas ministrs Vilburs Ross, kurš izklāstīs Venecuēlas rekonstrukcijas plānu pēc Maduro aiziešanas no amata. Atsevišķiem novērotājiem radušās bažas par jauno ASV īpašo sūtni Venecuēlas jautājumos Eliotu Eibramsu (Elliot Abrams), kurš savulaik tika apsūdzēts par citās Latīņamerikas valstīs – Salvadorā, Hondurasā, Gvatemalā un Nikaragvā – īstenoto un ASV atbalstīto militāro operāciju laikā paveikto noziegumu piesegšanu. Viņa nozīmēšana šim postenim likusi uzdot jautājumus, vai ASV arī Venecuēlā negatavo militāru operāciju? Galu galā, arī ASV prezidents Donalds Tramps ir atzinis, ka uz galda joprojām ir visas iespējas! Pats Eliots Eibramss gan norāda, ka tāds nav ASV mērķis:
''Mums ir lieli bruņotie spēki, un prezidentam vienmēr ir iespēja tos izmantot. Taču tāda nav mūsu politika. Mūsu politika ir izmantot politisku, diplomātisku, ekonomisku un finansiālu spiedienu uz Maduro režīmu. Mēs joprojām to darām – mēs esam ieviesuši jaunas sankcijas un drīzumā ieviesīsim vēl. Bet prezidents var apgalvot, ka uz galda joprojām ir visas iespējas, jo tā tas tiešām ir.''
Amerikas Savienotās Valstis joprojām uzskata, ka citu Latīņamerikas valstu savulaik īstenotā atbrīvošanās no militārajiem režīmiem ir ļāvusi tām uzsākt patiesi demokrātisku attīstību.
Viena no iespējām, ko pieļauj ASV prezidents Donalds Tramps, ir arī Venecuēlas blokāde. Par to viņš paziņojis žurnālistiem augusta sākumā, neieslīgstot gan sīkākās detaļās. Šie paziņojumi jau izsaukuši Nikolasa Maduro dusmas, kurš piedraudējis vērsties ANO Drošības padomē par draudiem viņa valstij. Kā norāda kompānijas „Torino Economics” vecākais ekonomists Fransisko Rodrigezs (Francisco Rodriguez), ekonomisko sankciju turpināšanās no naftas atkarīgajai Venecuēlai draud ar badu:
''Pēdējo trīs mēnešu laikā importa apjoms ir krities par 60 procentiem, salīdzinot ap pagājušo gadu, kad valstī jau bija humānā krīze. Piemēram, aprīlī tika importētas preces par 303 miljoniem dolāru, salīdzinot ar 4 miljardiem pirms septiņiem gadiem. Pat ja tiek importēta tikai pārtika un medikamenti, tā ir vien trešā daļa no tā apjoma, kas tika importēts savulaik. Papildus tam ir iznīcināts arī Venecuēlas lauksaimniecības sektors, un tā spējas ražot ir ļoti vājas. Tāpat mēs novērojam degvielas trūkumu. Tā dēļ daudzas ražas vienkārši sapūst uz lauka, jo nav degvielas, lai tās nogādātu pilsētās. Tā kā efekts ir dubults –
valsts var importēt par 60 procentiem mazāk un spēj saražot uz pusi mazāk nekā pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka Venecuēlai priekšā stāv pārtikas krīze, kādu mēs Latīņamerikā neesam piedzīvojuši ļoti ilgā laikā.''
Kā norādījis Eliots Eibrams, viena no lietām, ko vēlas panākt ASV, ir sankciju ieviešana arī no Eiropas Savienības puses, jo Maduro režīma amatpersonām tieši ar Eiropas valstīm esot ļoti ciešas saiknes, bet Eiropa to nevēloties atzīt.
Tikmēr Krievija ir paziņojusi, ka šīsdienas konferencē nepiedalīsies. Ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka šāds lēmums pieņemts, izanalizējot šīs konferences mērķus un apspriežoties ar partneriem Latīņamerikā. Ministrija norāda, ka nav pārliecināta par izvēlētās pieejas korektumu, jo sarunās par demokrātijas problēmām Venecuēlā nav iekļauti Nikolasa Maduro valdības pārstāvji. Tāpat pausts viedoklis, ka vienas dienas tikšanās ar aptuveni 100 cilvēku klātbūtni diez vai spēs radīt reālus risinājumus tām problēmām, ar kurām šobrīd saskaras Venecuēla. Līdzīgu viedokli ir paudušas arī Ķīna un Turcija.
Risinājumu krīzei tomēr meklē arī Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro un Huana Gvaido vadītās opozīcijas pārstāvji. Kā paziņojusi Norvēģijas Ārlietu ministrija, abas puses ir paudušas gatavību turpināt savas sarunas Barbadosas salā. Iepriekšējo tikšanos laikā opozīcija ir turpinājusi pieprasīt pirmstermiņa prezidenta vēlēšanu sarīkošanu, bet Maduro ir apsūdzējis oponentus vardarbības veicināšanā, noliedzot iespēju atkāpties no amata.
