Amatpersona informēja, ka slēgtas kulta vietas, kurās sludināts radikālais islāms. Kazenēvs sacīja, ka Francijā nav vietas tiem, kuri aicina uz naidu un to uzkurina lūgšanu zālēs un mošejās, ka Francijas pilsoņiem jāciena republikāniskie principi, tostarp vīriešu un sieviešu vienlīdzība.
Ministrs arī norādīja, ka lēmumi pieņemti, pamatojoties uz likumu par ārkārtas stāvokli. Nākotnē varētu tikt slēgtas vēl citas musulmaņu lūgšanas vietas.
Savukārt Francijas valdības vadītājs Manuels Valss pagājušajā nedēļā teica, ka valstī varētu aizliegt mošeju finansēšanu no ārvalstīm. Viņš arī mudināja veidot jaunu modeli attiecībās ar islāmu.
Francijā ir 2500 mošejas un musulmaņu lūgšanu zāles. 120 vietās tiek sludinātas salafītu-sunnītu radikālā novirziena mācība.
Jau vēstīts, ka šā gada 26.jūlijā Francijā divi ar nažiem bruņoti vīrieši sagrāba ķīlniekus – priesteri, divas mūķenes un vairākus apmeklētājus – baznīcā pie Ruānas Francijas ziemeļos. Uzbrucējus gan drīz vien "neitralizēja" policija. Viens ķīlnieks – 84 gadus vecais priesteris Žaks Amels – nogalināts, bet vēl viens nopietni ievainots.
Francijā joprojām ir spēkā paaugstināts terorisma draudu līmenis. Tas izsludināts pēc asiņainajiem uzbrukumiem Parīzē, kuros gāja bojā aptuveni 130 cilvēki. Paaugstināto terorisma draudu līmeni bija plānots atcelt jūlija beigās, taču Francijas nacionālo svētku dienā, 14.jūlijā, Nicā notika vēl viens terora akts – uzbrucējs ar kravas auto iebrauca cilvēku pūlī, nogalinot 84 iedzīvotājus.
Atbildību par šiem uzbrukumiem uzņēmās islāmistu grupējums “Daīš” jeb “Islāma valsts”, kas draudēja turpināt uzbrukumus Francijai, jo tā aktīvi iesaistās cīņā ar grupējumu Tuvajos Austrumos.
Pēdējā laikā Eiropā islāma ekstrēmisti veikuši uzbrukumus arī Vācijā.
