Pēc teroraktiem Briselē Polija nesaskata iespēju uzņemt bēgļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Otrdien, 22.martā notikušie terorakti Briselē mudinājuši vairākus Eiropas labējā spārna līderus nākt klajā ar aicinājumiem ierobežot migrāciju un īstenot stingrāku imigrācijas politiku. Kaut Eiropas Savienība (ES) uzsver, ka divas krīzes - terorisma un migrācijas - ir divas dažādas lietas, kuras nevajadzētu jaukt, politiķu paziņojumos šie jautājumi saplūst. Polija paziņojusi, ka nesaskata iespēju šobrīd uzņemt patvēruma meklētājus. Bet Eiropas Komisija (EK) norāda, ka viņi bēg no tieši tāda paša terora, kāds pirms nedēļas piedzīvots Briselē.

Eiropas Savienības pērn panākto vienošanos par bēgļu pārvietošanu no Grieķijas un Itālijas uz citām kopienas valstīm sašķobījusi Polijas premjerministre Beāta Šidlo.

Dienu pēc Briseles teroaktiem labēji noskaņotās partijas „Likums un taisnīgums” politiķe intervijā telekanālā „Superstacja” paziņoja, ka, ņemot vērā notikušo, Polija šobrīd nav gatava uzņemt patvēruma meklētājus: „28 Eiropas Savienības valstis vienojās risināt migrācijas jautājumu ar pārvietošanas plānu. Bet man ir jāsaka ļoti skaidri - es nesaskatu iespēju šobrīd ļaut migrantiem ierasties Polijā.”

Iepriekšējā centriski noskaņotā Polijas valdība bija piekritusi uzņemt aptuveni septiņus tūkstošus patvēruma meklētāju ES 160 tūkstošu bēgļu pārvietošanas plāna ietvaros. Rudenī vēlēšanās uzvarējusī un tagad valdošā labēji noskaņotā partija „Likums un taisnīgums” šim lēmumam iebilda, taču piekrita ievērot iepriekšējās valdības parakstīto vienošanos.

Bet Briselē notikušais Polijas nostāju ir padarījis stingrāku. Valdības preses pārstāvis Rafals Bočeneks žurnālistiem paziņoja, ka „kamēr dzīvē netiks īstenotas procedūras bēgļu pārbaudīšanai”, Polija viņus ”nevar pieņemt”.

Arī sabiedrībā noskaņojums nav atbalstošs. Trīs no četriem poļiem iebilst bēgļu uzņemšanai no Tuvajiem Austrumiem, liecina pētījumu centra „Ariadna” aptauja, kas veikta vēl pirms Briseles teroaktiem.

EK norādīja, ka tai nav komentāru par Polijas premjeres Šidlo paziņojumiem. Bet pirms tam ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls bija uzsvēris, ka drošības un migrācijas krīzes ir divas paralēlas, bet atšķirīgas krīzes, kuras „nevajadzētu jaukt” savā starpā: „Mēs šobrīd atrodamies divu krīžu - drošības un migrācijas krīžu priekšā. Kaut tās notiek vienlaicīgi, tās nevajadzētu jaukt.

Cilvēki, kas ierodas mūsu krastos, bēg no tieši tāda paša terora, kas ir devis triecienu mums šeit Eiropas sirdī. Atgrūžot tos, kas meklē aizsardzību, nozīmētu padoties naidam un sašķeltībai, ko cenšas sēt teroristi.”

ES dalībvalstu vienošanās īstenošana par 160 tūkstošu bēgļu pārcelšanu no Grieķijas un Itālijas uz citām kopienas valstīm joprojām buksē. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, līdz marta vidum pārcelti 937 patvēruma meklētāji.

Avots Eiropas Savienības institūcijās ziņu portālam ”EUobserver” norādīja, ka netiek gaidīts, ka Varšava spers arī formālus soļus pret bēgļu pārcelšanas plānu no Grieķijas un Itālijas. Saskaņā ar avota teikto, Polijas valdībā „cer, ka tas sabruks” pats, un Varšava, saglabājot seju, tad varēs piedalīties plāna otrajā daļā. Proti, kur uz ES paredzēts pārmitināt patvēruma meklētājus no bēgļu nometnēm trešajās valstīs, piemēram, no Turcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti