Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Slovākijas prezidentūras ES centrā: Lielbritānija un migrācija

Dienas notikumu apskats

Ungārijā oktobrī notiks referendums par ES bēgļu kvotām

Kanāda varētu vadīt vienu no četriem bataljoniem, kuri tiks izvietoti Baltijā un Polijā

Pēc NATO samita alianse plāno tikties ar Krieviju

NATO mītnē Briselē alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izteicis atzinību Kanādai par paziņojumu, ka tā vadīs vienu no četriem bataljoniem, kurus izvietos Baltijā un Polijā. Galīgo lēmumu par alianses bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs pieņems NATO dalībvalstu samitā Varšavā. Pēc tam būs alianses tikšanās ar Krieviju, kuras agresija Ukrainā ir galvenais iemesls, kādēļ NATO izvieto savus karavīrus Baltijas valstīs.

Atlikušas vairs dažas dienas līdz 8. un 9.jūlijā Polijas galvaspilsētā Varšavā paredzētajai NATO sanāksmei, kurā Baltijas valstu un kopumā NATO Eiropas centrālās un austrumu daļas valstu drošība būs augstu uzmanības fokusā.

„Baltijā bataljoni būs,” to medijiem Briselē apstiprināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, atgādinot, ka ziņas par aptuveni 4000 karavīru klātbūtni rotācijas kārtībā Baltijā un Polijā ir spēkā.

„Varšavas samitā mēs vienosimies palielināt mūsu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā. Mēs izvietosim četrus spēcīgus starptautiskus bataljonus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Izsaku atzinību nesenajam Kanādas paziņojumam, ka tā vadīs vienu no četriem bataljoniem kopā ar Vāciju, Apvienoto Karalisti un ASV. Tas ir liels ieguldījums mūsu kopējā drošībā un skaidrs signāls, ka mūsu valstis aizstāvēs cita citu abās Atlantijas okeāna pusēs,” sacīja Stoltenbergs.

NATO plāno palielināt arī klātbūtni alianses dienvidaustrumos, novietojot multinacionālu brigādi arī Rumānijā.

NATO, kas pēc Krievijas agresijas Ukrainā lēnām ir ar to atsākusi sarunas, bet ne praktisku sadarbību, bija cerējusi ar Krieviju tikties vēl pirms Varšavā gaidāmā samita. Taču tagad zināms, ka tikšanās būs neilgi pēc tam.

„Mēs bijām gatavi šai tikšanās reizei pirms samita, taču esam tai gatavi arī pēc tā. Un, ja godīgi, nav arī lielas nozīmes, galvenais, ka tā vispār notiek. Patlaban mēs esam labā dialogā ar Krievijas pusi par sanāksmes laiku un saturu. Es domāju, ka viens no sarunu tematiem, kam būtu jābūt, ir caurspīdīgums, riska mazināšana un prognozējamība, jo mēs esam redzējuši vairāk militāru aktivitāšu, nedrošas un neprofesionālas uzvedības lidojumos virs Baltijas un Melnās jūras un vēl citās vietās ap NATO teritoriju.

Ir ļoti svarīgi izvairīties no tādiem incidentiem, kādus jau esam redzējuši, piemēram, kad notrieca Krievijas lidmašīnu virs Turcijas vai arī kad Krievijas lidmašīna zemu un uzmācīgi pārlidoja ASV mācību kuģi Baltijas jūrā.

Mums ir jābūt drošiem, ka šādi gadījumi neatkārtojas, un, ja tomēr notiek, tie neiziet ārpus kontroles un nerada bīstamas situācijas,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Karavīru skaita palielināšana Krievijai tuvējās teritorijās būs viens no jautājumu lokiem. Dienas kārtībā būs arī citas aktualitātes. NATO ģenerālsekretārs plāno atsevišķas sarunas arī ar to Ziemeļvalstu līderiem, kuras nav NATO sastāvā, bet ik pa laikam ir izteikušās par šādu iespēju. Tiesa, vēl nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauda – ja Somija iestātos NATO, Maskava pavirzītu savus spēkus tuvāk Somijas robežai.

Komentējot Putina izteikumus par Somiju, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka tā ir katras neatkarīgas valsts pašas izvēle būt vai nebūt NATO bez iejaukšanās no malas. Zviedrija un Somija patlaban ir NATO partnerības valstis, kuras nav aliansē, bet piedalās dažādos kopprojektos un misijās.

Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO Krievijas padomei ir jāspēlē svarīga loma kā dialoga forumam un tā var palielināt situācijas prognozējamību. Tāpēc tiek strādāts ar Krieviju, lai drīz pēc samita sarīkotu oficiālu tikšanos.

Tomēr iepriekš NATO vadītājs norādīja, ka Krievija ir pārkāpusi 1997.gada divpusējo līgumu un  neciena Gruzijas un Ukrainas teritoriālo integritāti. Tāpēc eksperti uzskata, ka par nopietnu savstarpējo attiecību uzlabošanos ir pāragri runāt.

Pirmā NATO un Krievijas padomes tikšanās pēc attiecību iesaldēšanas 2014. gada jūnijā notika šā gada aprīlī. Tomēr sarunas beidzās bez būtiskiem rezultātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt