Pāvests lūdz piedošanu protestantiem par kādreizējām vajāšanām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pāvests Francisks pirmdien lūdza piedošanu protestantiem un citām kristiešu baznīcām par vajāšanām, kurām savulaik tās pakļāva katoļi, un Vatikāns paziņoja, ka Svētā krēsla galva šogad apmeklēs Zviedriju, lai piedalītos svinībās par godu reformācijas 500.gadadienai.

Vakara dievkalpojuma laikā Svētā Pāvila bazilikā, uz kuru bija ieradušies arī citu reliģiju pārstāvji, Francisks lūdza "piedošanu par neevaņģēlisko rīcību no katoļu puses pret citām baznīcām", kā arī mudināja katoļus piedot saviem vajātājiem.

Vienlaikus Vatikāns paziņoja, ka 31.oktobrī pāvests dosies uz Lundu, kur 1947.gadā tika dibināta Pasaules Luterāņu federācija, lai piedalītos kopīgā dievkalpojumā ar luterāņiem, ievadot reformācijas piemiņas pasākumus, kas ilgs visu nākamo gadu.

Tiek uzskatīts, ka reformāciju ievadīja Mārtiņa Lutera 95 tēzes, kuras 1517.gada 31.oktobrī viņš pienagloja pie Vitenbergas Visu svēto baznīcas durvīm un kurās tika nosodīta katoļu baznīcas piekoptā indulgenču tirgošana.

Tas noveda pie vardarbīgas šķelšanās kristīgajā pasaulē, kas cita starpā izraisīja Trīsdesmitgadu karu, kurš bija viens no ilgākajiem un postošākajiem konfliktiem Eiropas vēsturē un kura laikā abas konfliktējošās puses piekopa nežēlīgu "ķeceru" vajāšanu.

Tradicionālisti katoļu baznīcā arī tagad pārmet Franciskam pārlieku izdabāšanu luterāņiem, īpaši kritizējot "kopīgās lūgšanas", kas paredzētas 2017.gada piemiņas pasākumu laikā.

Viņi apgalvo, ka līgšanas teksts, ko paredzēts izmantot pāvesta vizītes laikā Lundā, saturot pārlieku savulaik no baznīcas izslēgtā un par ķeceri pasludinātā Lutera slavināšanu.

"Reformācija un Mārtiņš Luters ir pastāvīgi cildināti, kamēr kontrreformācija un 16.gadsimta pāvesti un svētie ir apieti pilnīgā klusēšanā," uzsvērts tradicionālistu blogu vietnē "Rorate Caeli".

Tomēr Francisks dialogu ar citām reliģijām pasludinājis par vienu no sava pontifikāta prioritātēm.

Viņš jau ir apmeklējis Romas luterāņu baznīcu, Valdiešu kopienu Ziemeļitālijā un Romas sinagogu. Paredzēts, ka šogad Francisks kļūs arī par pirmo pāvestu, kas būs viesojies Romas mošejā.

Romas katoļu un luterāņu teologu dialogs tika uzsākts jau pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās pēc Vatikāna Otrā koncila, taču abu baznīcu pārstāvjiem joprojām ir liegts pieņemt svēto vakarēdienu otras konfesijas dievkalpojumos.

Pagājušā gada Romas luterāņu baznīcas apmeklējuma laikā Francisks izpelnījās asu tradicionālistu kritiku, izsakoties, ka luterāņu sieviete, kas precēta ar katoli, pati var izlemt, vai viņai vajadzētu pieņemt svēto vakarēdienu vīra baznīcā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti