Atceres pasākumus Francijas ziemeļu reģionā Normandijā, kur pirms 70 gadiem sabiedroto desanta izsēšanās iezīmēja Otrā pasaules kara beigu fāzi un triumfu pār nacistisko Vāciju, atklāja prezidents Fransuā Olands.
Viņš uzsvēra, ka haosā un ugunī kaltā diena pirms septiņdesmit gadiem mainīja pasauli uz visiem laikiem, un pateicās kara veterāniem par iespēju dzīvot brīvā valstī. Francijas prezidents uz atceres pasākumiem sagaidīja arī citu lielvalstu līderus. Viņu vidū Lielbritānijas karalieni Elizabeti Otro, kura Otrā pasaules kara beigās iestājās britu armijas sieviešu palīgdienestā, ieguva apakšleitnantes pakāpi un vadīja medicīniskā dienesta mašīnu. Ar izvērstu uzrunu klātesošos sveica arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama.
„Mēs esam šeit, lai atcerētos, kā Amerika un mūsu sabiedrotie atdeva tik daudz, lai šo maksimālo briesmu mirklī brīvība spētu izdzīvot. Mēs esam šeit, lai izstāstītu visu šo vīru un sievu stāstu, lai uz mūžiem tas paliktu nākotnes cilvēku atmiņā. Mēs stāstām to karavīru stāstu, kuri šodien joprojām ar taisnu muguru salutē saviem brāļiem, kas tā arī neatgriezās,” sacīja Obama.
„Mēs to stāstām meitai, kas rokā tur sava mūžam jaunā tēva fotogrāfiju, mēs to stāstām bērnam, kurš, raugoties uz krāsainajām piemiņas lentītēm, nojauš, ka tās simbolizē kaut ko ļoti nozīmīgu, vēl īsti līdz galam nesaprotot – kāpēc. Mēs esam šeit, lai liecinātu, kas notika, kad amerikāņu puiši sasniedza Omahas pludmali. Kad bumbas pārrāva debesjumu un ūdens kļuva asinssarakns. Kad tūkstošiem desantnieku nosēdās nepareizās vietās un veselas kareivju rotas krita dažu minūšu laikā,” atgādināja ASV prezidents.
Mūsdienu kontekstā īpaša uzmanība atceres pasākumos gan pievērsta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un jaunievēlētajam Ukrainas prezidentam Petro Porošenko. Viņi abi ir ieradušies uz atceres pasākumiem un kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli pirmo reizi runājuši kopš Ukrainas prezidentā vēlēšanām.
Putins joprojām oficiāli noliedz Krievijas līdzdalību konfliktā Ukrainas austrumos, lai gan krievu klātbūtne separātistu rindās īpaši netiek slēpta. Vācijas kanclere iepriekš uzsvēra – Krievijai ir liela atbildība un iespējas veicināt situācijas stabilizēšanos. Ja Maskava to nedarīs, Rietumvalstis izskatīs iespēju noteikt jaunas sankcijas.
