Parīzes metro ik dienu izmanto vairāki miljoni pasažieru, tādēļ metro darbinieku streiks Francijas galvaspilsētā piektdien, 13. septembrī, izraisīja ievērojamus sastrēgumus. Rīta pusē 10 no 16 Parīzes metro līnijām bija slēgtas pilnībā. Četrās līnijās kursēja tikai katrs trešais vai ceturtais vilciens, un saskaņā ar sarakstu darbojās tikai divas metro līnijas. Problēmas un kavēšanās līdz ar to bija arī tramvaju un autobusu maršrutos.
Parīzē izveidojās sastrēgumi, un daudziem pilsētniekiem bija sarežģīti nokļūt darbā. Ar grūtībām saskārās arī tūristi. “Mēs atbraucām no ASV uz dažām dienām. Mūsu viesnīca atrodas ārpus pilsētas. Nokļūt šeit mums prasīja divas stundas,” pastāstīja tūriste no ASV Laura Grosa.
Rīta stundās automašīnu sastrēgumu kopgarums Parīzē pārsniedza 200 kilometrus, kas ir vismaz divreiz vairāk nekā ierasti, paziņoja amatpersonas. Šis ir plašākais metro darbinieku streiks kopš 2007. gada, kad notika protesti pret tā brīža prezidenta Nikolā Sarkozī pensiju reformu plāniem.
Tā kā par piektdien gaidāmo streiku un satiksmes problēmām bija zināms jau laikus, daudzi parīzieši nolēma paņemt brīvdienu vai atrada alternatīvus pārvietošanās veidus. Tas ļāva mīkstināt streika ietekmi uz pilsētas dzīvi.
Francijas sabiedriskā transporta uzņēmums RATP arī piedāvāja 30 minūšu bezmaksas braucienus “Cityscoot” elektrisko mopēdu tīklā Parīzē. Savukārt ASV firma “Uber” piedāvāja divus 15 minūšu bezmaksas braucienus ar uzņēmuma Parīzes ielās izvietotajiem elektriskajiem skrejriteņiem.
Tomēr šī ir pirmā nozīmīgā protesta akcija pret prezidenta Emanuēla Makrona valdības plāniem ieviest vienotu pensiju sistēmu, aizstājot 42 dažādās pensiju sistēmas, kas darbojas Francijā. Reformas nozīmētu, ka sabiedrisko pakalpojumu un transporta jomā strādājošie un vairākas tādas profesijas kā jūrnieki un notāri varētu zaudēt salīdzinoši izdevīgākos pensionēšanās nosacījumus.
Metro darbinieku gadījumā arodbiedrības norāda, ka iecerētās reformas viņiem atņems tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos.
Šīs tiesības iegūtas pirms vairākām desmitgadēm, lai kompensētu garās darba stundas pazemē. Metro darbinieku vidējais pensionēšanās vecums ir 55 gadi, kamēr vairums Francijā pensijā dodas 63 gados.
Streiks nosaukts par „brīdinājuma šāvienu” Makrona valdībai. Tā rīkošanu intervijā “France Info” radio aizstāvēja arodbiedrības CGT līderis Filips Martinezs: „Tas nav dažu priviliģēto streiks. Tas ir darbinieku streiks, kuri saka: mēs vēlamies doties pensijā saprātīgā vecumā ar saprātīgu pensiju.”
Francijas premjerministrs Eduārs Filips uzrunā ceturtdien, 12. septembrī, paziņoja, ka vēlas balsojumu parlamentā par reformām jau pavasarī. Viņš vienlaikus solīja, ka reformu plānots īstenot pakāpeniski no 2025. gada, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un sabiedrību.
„Mēs izveidosim patiesi universālu sistēmu. Katrs tajā iemaksātais eiro nodrošinās vienādas tiesības visiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir strādnieks, veikalnieks, zinātnieks, lauksaimnieks, ierēdnis, ārsts vai uzņēmējs,” solīja premjers.
Līdzās vienotai pensiju sistēmai priekšlikumi arī paredz, ka pensijā joprojām varēs doties 62 gadu vecumā, taču tādā gadījumā pensija būs samazināta. Pilnu varēs saņemt tikai no 64 gadiem. Vidējais pensijas apmērs Francijā ir 1400 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Gaidāms, ka nākamajās nedēļās būs jaunas demonstrācijas. Uz streiku jau pirmdien aicina juristi, lidmašīnu piloti un mediķi.
