Uzvaru Irānas prezidenta vēlēšanās ātri vien paredzēja ultrakonservatīvajam tieslietu sistēmas priekšsēdētājam Ebrahimam Raisi. Tas tādēļ, ka Irānas vēlēšanu uzraudzības struktūra kopumā noraidīja vairāk nekā 98% no teju 600 kandidātiem, kuru vidū bija eksprezidents, režīma kritiķi un visas 40 kandidātes sievietes. Tieši tas bija viens no iemesliem, kādēļ daudzi vēlētāji balsot nedevās.
Kā to paredzēja aptaujas, vēlētāju aktivitāte, visticamāk, bijusi zemāka par 50%, tādēļ balsošana piektdien tika pagarināta par divām stundām un noslēdzās vien pulksten 2.00 naktī pēc vietējā laika.
Vēlēšanu dienā valsts televīzijas pārraidēs dominēja kadri ar karogus vicinošiem vēlētājiem pie vēlēšanu iecirkņiem, taču attālāk no tiem bija cilvēki, kas pauda dusmas.
Dusmas par to, ka vēlēšanas, viņuprāt, ir kā teātris ar mērķi nostiprināt ultrakonservatīvo kontroli. Novērotāji saka, ka balsošanas iecirkņi galvaspilsētā lielākoties bijuši tukši, izņemot dažos dienvidu rajonos. Vēlētāju interesi vēl vairāk mazināja strauja inflācija un darbavietu zaudēšana, kā arī pandēmija, kas Irānā izrādījās nāvējošāka nekā jebkur citur reģionā.
Jau sestdienas, 19. jūnija, rītā Raisi konkurenti apsveica viņu ar uzvaru vēlēšanās, bet vēlāk izziņotie rezultāti norādīja, ka garīdznieks guvis 62% atbalstu. Vēlēšanu uzvarētājs stāsies amatā augustā, kļūstot par Irānas astoto prezidentu un pārņemot varu no mērenā Hasana Ruhani, kurš pabijis amatā maksimāli atļautos divus četru gadu termiņus.
Irānas nākotni Raisi vadībā vērtēja Birmingemas universitātes profesors Skots Lukass: “Raisi prezidentūra izskatīsies tā, kā to vēlēsies augstākais līderis. Mēs zinām, ka Irāna saskaras ar nopietniem ekonomiskiem izaicinājumiem. Daļēji tas ir ASV sankciju dēļ, bet lielās proporcijās tas ir iekšējo problēmu dēļ. Tā ir korupcija, tās ir problēmas banku sektorā un produktivitātes problēmas. Raisi nav piedāvājis nekādu ekonomikas politiku, lai šo risinātu un norādītu, ko viņš darīs. Mēs arī nezinām, kā beigsies 2015. gada kodollīguma sarunas un vai ASV sankcijas tiks atceltas. Tas ir atkarīgs no augstākā līdera, cik efektīvi viņš konsolidēs valsti šajā neskaidrību pilnajā laikā.”
Raisi atbalstītāji pauduši, ka par viņu balso, jo garīdznieks apsolījis cīnīties ar korupciju, palīdzēt nabadzīgajiem un uzbūvēt miljoniem dzīvokļu maznodrošinātām ģimenēm.
Viņš tiek uzskatīts par tuvu stāvošu 81 gadu vecajam augstākajam vadītājam ajatollam Ali Hamenei, kuram Irānā ir vislielākā politiskā vara.
Raisi, kuram ir dziļi konservatīvs viedoklis par daudziem sociālajiem jautājumiem, tostarp par sieviešu lomu sabiedriskajā dzīvē, Irānas plašsaziņas līdzekļos ir nosaukts par iespējamo Hamenei pēcteci. Tikmēr opozīcijas un cilvēktiesību grupām Raisi vārds ir saistīts ar politieslodzīto masveida nāvessodu 1988. gadā.
Irānas ultrakonservatīvā nometne vainojusi pašreizējo prezidentu Ruhani par neveiksmīgo 2015. gada kodollīgumu. Neskatoties uz to, Irānas augstāko politisko personu, tostarp Raisi, vidū valda plaša vienošanās par to, ka valstij Vīnē notiekošajās sarunās jāmeklē veids, kā izbeigt ASV sankcijas.
