Sadaļas Sadaļas

Paplašinās sadarbību pārrobežu infekciju izplatības apkarošanā

Pandēmiju gadījumā eiropieši varēs cerēt uz lētākām vakcīnām. Tādu solījumu izsaka vairāki Eiropas Parlamenta deputāti, kuri pagājušajā nedēļā atbalstīja jaunus noteikumus, kas uzlabos dalībvalstu sadarbību, izplatoties pārrobežu infekcijām. Jaunie noteikumi neattieksies tikai uz slimībām.

Escherichia coli jeb E. coli baktērijas epidēmija 2011.gadā, H1N1 cūku gripa 2009.gadā, aviosatiksmes paralīze pelnu dēļ 2010.gadā, kad izvirda vulkāns Islandē. Lai reaģēšana uz šādām pārrobežu nelaimēm nākotnē būtu efektīvāka, Eiropas Savienības līmenī pieņemti jauni noteikumi, kas pastiprina jau pašlaik spēkā esošos pasākumus.

Žils Parnjē, ziņotājs par tapušo dokumentu kā svarīgāko jaunievedumu pirms izšķirošā balsojuma Eiropas Parlamentā pagājušajā nedēļā izcēla iespēju dalībvalstīm kopīgi iepirkt zāles. Tas ļautu samazināt izmaksas un nodrošinātu taisnīgāku piekļuvi vakcīnām. Parnjē atgādināja cīņu par medikamentiem cūku gripas epidēmijas laikā: „Gripas H1N1 apstākļos vairākas valstis, sagatavojot vakcīnas, darbojās konkurējoši. Un beigu beigās tika sagatavots pārāk daudz vakcīnu.”

Eiropas Parlamentā atbalstītie noteikumi, kuriem jau piekritušas dalībvalstis, dos arī iespēju izziņot Eiropas mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā. Pašreiz likumi spiež gaidīt, līdz Pasaules Veselības organizācija izziņo starptautiska mēroga ārkārtas situāciju visos kontinentos.

Latvijas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Olita Kravčenko stāsta, ka dokuments paredz uzlabot reaģēšanu ne tikai infekciju gadījumā: „Mums veselības apdraudējumi nesaistās tikai ar infekcijām, tāpēc nonācām pie secinājuma, ka nepieciešams sistēmu pilnveidot un vērst uz labu uzraudzību attiecībā uz citu veidu apdraudējumiem – ķīmiju, arī citi bioloģiskie aģenti, kas neizraisa infekcijas slimības, bet var būt kaitīgi veselībai.”

Kravčenko min, ka arvien biežāk izceļas dažādas ekoloģiskas katastrofas, tagad aktuāli ir lielie karstuma uzplūdi. Kā vērtīgu jaunā regulējuma sastāvdaļu Kravčenko piesauc nepieciešamību dalībvalstīm apmainīties ar reaģēšanas plānos ietverto informāciju. Tas ļauj būt lietas kursā par darbībām, kuras noteiktos apstākļos veiks kaimiņi, kā arī mācīties no labiem piemēriem.

„Mums ir svarīgi apzināties, kas mums ir – lai zinātu, ko grūtā brīdi piedāvāt citiem, ko varētu saņemt, ja kas pietrūktu,” saka Olita Kravčenko.

Latvijā jau līdz šim bijis savs Katastrofu medicīnas plāns, bet pēc dienesta pārstāves teiktā ir svarīgi virzīties uz vienādu līmeni Eiropas Savienībā, lai katastrofu gadījumā cilvēkiem izdzīvošanas nolūkos nebūtu jāmeklē kāda cita dalībvalsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt