Otrdien no rīta ieviestais pamiera režīms jeb „klusuma diena” Ukrainas austrumos vismaz līdz otrdienas vakaram lielākoties ticis ievērots, kaut gan bijušas ziņas par atsevišķām apšaudēm. Tomēr kopumā situācija esot salīdzinoši mierīga.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pagājušajā nedēļā paziņoja, ka operācijās valsts austrumos iesaistītie ukraiņu bruņotie spēki otrdien ievēros „klusuma dienu”, lai mēģinātu panākt izrāvienu septembra sākumā Minskā noslēgtās ugunspārtraukšanas vienošanās izpildē. Iniciatīvai pievienojušies arī separātistu kaujinieki.
Tomēr, ņemot vērā iepriekšējo mēnešu pieredzi, un to, ka kopš septembrī Minskā tika noslēgta vienošanās kaujas turpinājās un bojā gāja vēl simtiem cilvēku, daudzi ir skeptiski par iespējām mieru saglabāt ilgstoši. Pat izskan viedokļi, ka šis ir tikai pārtraukums „pirms vēl sīvākām kaujām”- tā aģentūrai AFP uzteicies kāds separātistu kaujinieks.
Vienlaikus iesaistītās puses gatavojas jaunām Minskas sarunām, kuras Kijeva cerēja sarīkot otrdien. Bet, acīmredzot, tās nenotiks ātrāk kā piektdien.
Tikmēr ārvalstu mediji atkal runā par novērojumiem, kas varētu liecināt par Kremļa nostājas mīkstināšanos.
ASV žurnāls „Time” ziņo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā piektdienā no uzrunas melnraksta cilvēktiesību aizstāvjiem pēdējā brīdi izņēmis tekstu, kurā apsūdz Ukrainas varasiestādes par „pašas pilsoņu masu iznīcināšanu.” Galu galā Ukraina Putina uzrunā netika pieminēta vispār, raksta žurnāls. Izdevums norāda, ka iepriekšējos mēnešos Kremļa amatpersonas centās izmantot katru iespēju, lai kritizētu Kijevu, bet tagad retorikā iezīmējušās izmaiņas.
Žurnāls norāda, ka atgadījums ar uzrunu noticis pirms jaunām sarunām par miera vienošanos Ukrainas austrumos. Un attieksmes maiņa, liekas, ir saistīta ar Krievijas ekonomikas satraucošo stāvokli, pauž amerikāņu izdevums. Ekonomiku iedragājušas ne tikai rietumvalstu sankcijas, un pašas Krievijas ieviestās pretsankcijas, bet tagad jo īpaši arī strauji nokritušās naftas cenas.
Tikmēr otrdien Nīderlandē ieradās kravas automašīnu konvojs, kas no Ukrainas atgādāja vasarā notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīna atlūzas. Novembrī katastrofas vietā, kuru kontrolē separātistu kaujinieki, no Nīderlandes ieradās ekspertu grupa, un nedēļas laikā savāca izmeklēšanai nozīmīgākos vraka fragmentus. Tie vēlāk tika nogādāti Ukrainas valdības kontrolētajā Harkovā, un tad konvojā caur Vāciju uz Nīderlandi.
Nīderlandē gaisa spēku bāzē daļu lidaparāta rekonstruēs, cerībā, kas tas palīdzēs precīzāk noskaidrot katastrofas apstākļus. Atgādinām, ka pasažieru lidmašīna jūlijā bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, un tika notriekta virs teritorijas, kuru kontrolēja prokremliskie separātisti. Dzīvību zaudēja visi 298 lidmašīnā esoši cilvēki- sešu upuru mirstīgās atliekas joprojām nav atrastas. Ukraina un Rietumi uzskata, ka lidmašīnu notrieca prokremliskie kaujinieki ar raķeti, ko tiem bija piegādājusi Krievija. Maskava un kaujinieki apsūdzības noliedz.
